Autore par sevi un savu dzīvi stāsta maz, vairāk par citiem, tradīcijām, gadījumiem. Stāsta centrā bērnība tēva mājā, kalpa gaitas Zemgalē, karš un laupīšanas. Radi pēc kara izkaisīti pa pasauli. Autore audzina māsas bērnus, tur bites, cep maizi, rīko kāzas audžubērniem. Latgaliešu kāzu apraksts.

1A Autore dzimusi un augusi Izvaltā, tēvam 7 meitas un 2 dēli, bet dēli mazi nomira. Dzīve tēva māja grūta, brauca uz Zemgali strādāt. Bija agri jāceļas, 10 govis jāizslauc, govis līdz ar sauli dzina ganos. 1939. gadā aizbrauca pie māsas uz Rāznas pagastu. Atceras, kā bombardēja Rēzekni. Bija uzdots aizvest uz staciju baznīckungu, kam bija jābrauc uz Rīgu. Atceļā piedzīvo, kā 5 lidmašīnas bombardē mežā esošo munīcijas krājumu noliktavu. Tas bija milzīgs pārdzīvojums; neviens nedomāja, ka viņa dzīva atgriezīsies. Varu maiņas – Sarkanā armija, vācieši. Vācieši arī apzaga, aiznesa izkaptis, spilvenus, stērķeles, katlus – nesa prom vai arī izsvaidīja. Pēc tam, kara beigās, atkal ienāca Sarkanā armija – tie īpaši laupīja visu, ko varēja atņemt. Mīnēja visus tiltiņus. Zirgu noslēpa baznīcā, bet vēlāk arī to nozaga.
Vīrs bija no Krāslavas, ērģelnieks, baznīcā spēlēja. Vīra radi, pašas radi. No kara laika atceras, kā vācieši bombardēja Izvaltas baznīcu. Vīrs strādāja kolhozā un brīvajā laikā spēlēja baznīcā. Seko sadzīviska saruna par tagadni – dzīves dārdzība, jaunie aiziet uz pilsētu. Stāsta par bišu apkopšanu, par medu.
Atceras bērnību, kā vecāki aizbraukuši uz Krāslavu, bērni palikuši mājās, sēdējuši uz cepļa un gaidījuši. Kā skrējuši pa sniegu basām kājām. Neslimoja, jo savu maizi ēduši. Linus audzēja un eļļu taisīja. Agrāk cilvēki vairāk gavēja – pienu drīkstēja lietot tikai pirmdien, ceturtdien un sestdien. Par ēdienu un ēst taisīšanu bērnībā.
1B Maizes cepšana. Klēts nebija, bija tikai pieliekamais, tur bija roku dzirnavas. Alu paši taisīja no miežiem. Jaunībā Izvaltā vairāk cilvēku dzīvoja, bija daudz jaunu cilvēku, “večerinkas” rīkoja, dziedāja paši, tagad tikai radio un magnetofoni. Agrāk viss bija daudz labāk… Māte mira, kad pašai bija 9 gadi, bija pamāte. Kāzu svinēšana un tradīcijas. Pie jauņuves sestdien svinēja, svētdien no rīta uz baznīcu un tad pie līgavaiņa svin.
“Stomači”(nomaļnieki) – tā sauc nelūgtos viesus kāzās, tie apdziedāja. Kāzās divas reizes baroja viesus. Bērēs nekāda alkohola nebija. Bēru tradīcijas. Jāņos visi sanāca kopā, uz kalna taisa lielu uguni, uz zemes ugunskurs un muca uz staba. Meta kūleņus, Jāņus gāja aplīgot. Alu un sieru taisīja.