NMV:  3222

Kolekcija:  Ziemeļlatgale 2008
Intervijas gads:  2008
Vecums intervijas laikā:  80

Dzimšanas gads:  1927
Dzimšanas valsts:  Latvija
Tautība/etniskā piederība:  latviete
Ticība:  katoliete
Izglītība:  pamatskola
Nodarbošanās:  aukle, pastniece, brigadiera vietniece

Tēmas:  darbs, meža brāļi, Latvijas otrā neatkarība, tradīcijas, sadzīve, kolhozs, ticība, pēckara gadi
Atslēgas vārdi:  bildināšana, sabiedrības vērtējums, ikdiena pēckara periodā, bēres, sapņi, svētki un tradīcijas, ieražu svētki, talkas, rokdarbi, čigānos iešana

Kopsavilkums:

Autore bieži salīdzina tagadni ar jaunības laiku, pauž uzskatus par mūsdienu jaunatni un sabiedrību, tagadni vērtē diezgan negatīvi. Stāsta par saimniekošanu tēva mājās gan pirms II pasaules kara, gan padomju laikos (kolhozā). Prieku sagādājušas balles, vienā no tām satikusi savu vīru. Audzinātā reliģiskā garā – augstu vērtē tikumību un darba mīlestību. Daudz stāsta par dažādiem svētkiem un tradīcijām. Apkārtnes meža brāļus dēvē par zagļiem. Piemin Naudaskalnu, kur II pasaules kara laikā šauti ebreji.  


Satura pārstāsts:

1
Salīdzina mūsdienas ar jaunības laiku, kas sakrīt ar II pasaules kara un pēckara laiku. Ģimene dzīvoja pusbadā. Pēc kara galvenās strādājas bija sievietes. Ģimenē bija divas māsas, abas gribēja iet uz ballēm, bet uz abām bija tikai viena kleita. Darbs kolhozā, ģimenes locekļu dzīves gaitas. Laiks pirms kara – saimniekošana tēva mājās. Kādi vārdi tika doti mājlopiem. Skolā gājusi 6 gadus, bet, kad strādāja kolhozā, to uzskatīja par lielu izglītību. Kolhoza laikā meitenes pašas rīkojušas balles. Garāks stāsts par to, kā ballē iepazinās ar nākamo vīru – sākumā vēlējusies viņu savest ar citu meiteni. Laulājusies padomju laikā baznīcā. Par Ziemassvētkiem, Jāņiem, Lieldienām; tradicionālie mielasti: alus darīšana, siera siešana, olu kaujas, maizes cepšana. Talkas, kristības. Dienas, kurās nedrīkst strādāt. Par gadatirgiem, zīmīgiem sapņiem. Audzināta reliģiozā garā. Uzskati par mūsdienu jaunatni, kas audzināta citā garā un neko nezina par reliģiju. Par augstākiem spēkiem, kas valda pār cilvēku. Jaunības dienas bijušas smagas, prieku devusi sajūta, ka esi jauns, arī dejas. Epizode par puisi, kurš vēlējies pavedināt, solot precēt, bet viņa nav piekritusi. Uzskata, ka šodien jaunieši par daudz izlaidīgi. Atgriežas pie tradīciju apraksta – Ziemassvētku eglītes pušķošana, ēdieni, dziedāšana un čigānos iešana. Jaunais gads, Mārtiņdiena, Jurģu diena. Stāsta par saimniecības darbiem jaunībā – ģimene bija liela, apģērbu nopirkt nevarēja, tāpēc pašas visu gatavoja. Rokdarbi strādāti vakaros, istaba apgaismota ar petrolejas lampu; kad petroleju taupīja, tad apgaismoja ar karbīdu. Kara laikā apkārtnē dzīvojuši meža brāļi, pret kuriem autorei ļoti negatīva attieksme, tie bijuši slīpēti zagļi. Atgadījums ar pazīstamu meiteni, pie kuras naktī atnācis meža brālis, un viņa pēc tam izsūtīta uz 25 gadiem par meža brāļu atbalstīšanu. Cilvēkiem pašiem nebija ko ēst, bet bija jādod meža brāļiem. Kara laikā Naudas kalnā tika šauti ebreji. Autore vēlētos, lai uz 6 mēnešiem atgrieztos Staļina laiki – tad cilvēki iemācītos nezagt. Mūsdienu sabiedrības un politiķu vērtējums. Tēva brālis ar ģimeni bijis izsūtīts uz Sibīriju.
2
Dēls dienējis Afganistānā – kā padomju vara lika, tā bija jādara. Bēru tradīcijas. Tēvs bijis mednieks, no zaķu ādām taisījis sildītājus. Plašāks stāstījums par laiku, kad dēlam atklāta tuberkuloze – bijis jāiet speciālā skolā, taču tur nebija nekāda mācīšanās, tāpēc māte panāca, ka var iet parastā skolā. Strādājusi par aukli internātā, vēlāk par slīpētāju. Par savām tagadējām nodarbēm – TV, krustvārdu mīklas. Uzskata, ka mīlestību nav jāpauž ar vārdiem, bet darbiem, un ka dzīvē nekad nevajag runāt dusmās, bet gan nogaidīt – tad būs laba dzīve ģimenē. Uzskati par bērnu audzināšanu – tie jāmāca darbam, citādi nekas labs neiznāks. Darba tikums. Par mazbērniem. Rokdarbi.