Dzimšanas gads: 1923
Dzimšanas valsts: Latvija
Tautība/etniskā piederība: latviete
Ticība: katoliete
Izglītība: pamatskola
Nodarbošanās: slaucēja
Tēmas: lauku sadzīve, kolhozs, bērnība
Atslēgas vārdi: lauksaimniecība, nabadzība, padomju laiks, ieražu svētki, lini, čigānos iešana Kopsavilkums:
Stāstījums par atsevišķiem dzīves notikumiem. Rotaļas bērnībā, darbs tēva saimniecībā. Latgalē darba nebija, tāpēc brāļi brauca peļņā uz Vidzemi. Kārsavas kolhozs „Cīņa” – zemnieki tur stājās nelabprāt, bet citas izvēles nebija; autore tur 23 gadus slaukusi govis. Nedaudz par ieražu svētkiem.
Satura pārstāsts:
Bērnu dzīve, dzīve Kārsavā, kur pirms 23 gadiem nopirkta māja. Bijuši 3 brāļi – visi karoja un neviens no kara neatgriezās. Bērnības rotaļas. Tēva saimniecība – audzēti lini, govis, vistas. Linu apstrāde. Naudas ģimenē bija maz, lielākie bērni brauca uz Vidzemi strādāt, jo Latgalē darba nebija. Kara laikā autore strādā apkārtnes saimniekiem. Vīrs, kāzas 1950. gadā. Pūru taisījusi māte, ne pati. Darbs kolhozā „Cīņa” – 23 gadus slaukusi govis. Pirmos gadus kolhozs bijis ļoti nabadzīgs, bija jādzīvo ar 20 gramiem graudu dienā. Kolhozu dibināšana – neviens labprātīgi negāja, bet bija jāiet, citādi nedotu zemes gabalu. Kolhoza talkās tika dziedātas dziesmas. Svētku svinēšana, alus brūvēšana. Ziemassvētki, čigānos iešana.
