Stāsta par saviem vecākiem un vecvecākiem. Nedaudz par bērnību, skolu un pirmo laulību 1947. gadā. Iesaukts vācu armijā 1943. gadā, pēc kara Čehoslovākijā saņemts krievu gūstā. Plašāks stāsts par atgriešanos Latvijā no spaidu darbiem Krievijas ogļraktuvēs.

Kapu svētku atzīmēšana. Tēvs bijis strādnieks, vectēvs strādājis par ormani Rēzeknē. Par ģimeni. Bērnībā vairāk dzīvojis pie mātes vecākiem sādžā netālu no Rēzeknes – tur katram saimniekam bijuši 25-30 hektāri zemes. Skola Rēzeknē. Divreiz nedēļā ticības mācība ar mācītāju. Vairāk paticis strādāt nevis mācīties. Kad precējies, sieva savu uzvārdu nav mainījusi – tā tolaik bija pieņemts. Ar pirmo sievu precējies 1947. gadā, pēc kara lielas kāzas nevarēja rīkot.
1943. gadā iesaukts vācu armijā, pēc kara saņemts krievu gūstā, gadu strādājis ogļraktuvēs Novorossijskā, Krievijā. Kad atbrīvots no spaidu darbiem, kopā ar citiem latviešiem devies uz Maskavu. Ilgi bijis jāgaida, kamēr organizēts vilciens uz Latviju. Citi atbrīvotie gaidījuši mēnešiem ilgi, citi vispār neēduši. Viņam laimējies - kāds paziņa izkaulējis biļetes un viņi ātri tikuši vilcienā. Rēzekne pēc kara stipri izpostīta – 4 naktis pilsētu krievi bombardējuši. Cik zin - cilvēki nav cietuši, jo visi laikus evakuēti no pilsētas. Armijas gaitas vedušas uz Vāciju un Ungāriju, bet gūstā saņemts Čehoslovākijā.