Īsi par savu dzīves gājumu. Salīdzina tagadējo un padomju laiku, kad laukos bijušas lielākas darba iespējas. Kāzu tradīcijas un ticējumi. Par skolu un dzīvošanu internātā. Tēva iestāšanās kolhozā pret savu gribu. Ziemassvētku tradīcijas, balles un jaunieši agrākajos laikos. Ticība, svētku atzīmēšana, aizsardzība pret ļaunumu.

Ieprecējusies Salnavas pagastā, dzīvo tur 44 gadus. Visu mūžu strādājusi kolhozā, uzaudzinājusi 5 dēlus. Tagadnes vērtējums – jaunieši vairs laukos nedzīvo, jo nevar dabūt darbu. Ar lauksaimniecību nav iespējams izdzīvot. Padomju laikā skolnieki strādāja kolhozā, sapelnīja naudu produktiem. Rokdarbi. Apkārtnē bija maz audēju, toties adīja gandrīz katrā mājā. Dziedāšana. Kāzu tradīcijas Latgalē. Ticējumi, kā aizsargāties no ļaunuma, pelnu diena. Skola. Agrāk bērni baidījās no skolotājiem, sevišķi no vīriešiem. Ziemā dzīvoja internātā. Maizes cepšana. Tēvs negribēja stāties kolhozā, jo viņam bija lieli īpašumi, taču cilvēkus spieda ar varu, tēvu vienreiz pat iekaustīja, kamēr beigās 1949. gadā viņš uzrakstīja iesniegumu par iestāšanos kolhozā. Pēckara gados iztikšana bija grūta, bērni palīdzēja lauku darbos. Ziemassvētku tradīcijas, čigānos iešana, zīlēšana. Lāpova kādreiz bija liels ciems, bija daudz jauniešu un bieži tika rīkotas balles. Meitenes neviena nedzēra un nepīpēja, citādi „vecenes ar pirkstiem viņas nobakstītu”. Puiši jau 14-15 gados pīpēja. Baznīcā iešana. Dejas ballēs. Tiem puišiem, kas slikti dejoja, bija grūti sievu dabūt. Dieva lūgšana. Padomju laikā baznīcā nevarēja iet, bet ticēt tāpēc nepārstāja. Maija dziedājumi, kapu svētki, Lieldienas. Agates maize, aizsardzība pret nelaimēm un ļauniem cilvēkiem. Mirušo parādīšanās. Dienas, kad darbus var sākt darīt.