NMV:  3211

Kolekcija:  Ziemeļlatgale 2008
Intervijas gads:  2008
Vecums intervijas laikā:  70

Dzimšanas gads:  1938
Dzimšanas valsts:  Latvija
Tautība/etniskā piederība:  latviete
Ticība:  katoliete
Izglītība:  pamatskola
Nodarbošanās:  laukstrādniece

Tēmas:  darbs, tradīcijas, lauku saimniecība, kolhozs, skola, pēckara gadi, ticējumi
Atslēgas vārdi:  lauksaimniecība, lopu noskaušana, ikdiena pēckara periodā, nabadzība, vārdotāji, svētki un tradīcijas, kāzas, aizsargzīmes, ēdieni, kristības, maizes cepšana, laikapstākļu preģošana

Kopsavilkums:

Stāsta centrā smagais darbs, kas sācies jau no agras bērnības, palīdzot lauku darbos, un turpinājies kolhozā, kur tehnika nebija. Daudzus darbus toreiz darīja ar rokām. Nabadzības dēļ nevarēja pabeigt 5. klasi. Kad dibināti kolhozi, cilvēki negāja tajos labprātīgi. Laika pareģošana pēc dabas novērojumiem. Ticējumi, kad sākt lauku darbus. Par ļauniem cilvēkiem, lopu un ražas noskaušanu. Kāzu un Jāņu tradīcijas.


Satura pārstāsts:

1
Par dzimtajām mājām, ģimenes locekļiem. Dēls jau no agras bērnības aizrāvies ar tehniku un braucis ar traktoru, par viņa izglītību un darbu. Ar vīru iepazinusies ballē, agrāk tās notikušas bieži. Bērnībā nebija laika rotaļām, jo jāpalīdz lauku darbos. Pēckara gados apstākļi grūti, naudas nebija, paēst varēja tikai no tā, ko paši izaudzēja. Bērni maz gāja skolā – trūka apavu un apģērba. Rudeņos gāja skolā ar basām kājām. Kamēr mazāka, gāja uz skolu ar mātes brunčiem; kad palika vecāka, ar tādu apģērbu bija kauns iet, tāpēc arī nepabeidza 5. klasi. Pirmajos gados kolhozā naudu nemaksāja. Atmiņas par vecāsmātes nāvi un kara laiku. Agri sāka strādāt kolhozā – vispirms palīdzēja māsai govis slaukt, veda ūdeni lopiem, plūca linus. Agrāk, ko māte vai tēvs pasacīja, tas bija jādara. Linus plūcot, samocījusi rokas, pēc tam mēnesi mājās ārstējusi. Par tagadējo dzīvi – pensija maza, zāles dārgas, grūti dzīvot. Par ārstēšanos. Bijusi pie dažādiem vārdotājiem, bet neviens nav līdzējis. Agrāk dzemdības notika mājās, bet pati dzimusi slimnīcā. Pirms kara saimniecības apkārtnē nebija lielas – parasti pa 5 hektāriem. Cilvēki dzīvoja nabadzīgi, brauca pelņā pie bagātākiem ļaudīm. Strādāja no bērna kājas. Par lauku darbiem – tehnikas nebija, viss jādara ar rokām. Kad dibināja kolhozus, cilvēki negāja labprātīgi. Laika pareģošana pēc dabas vērojumiem, ticējumi, nostāsti. Bērnu baidīšana (velns pirtī, bāba ar garām rokām akā). Alus brūvēšana. Ļauni cilvēki, „ļaunā acs”, lopu un ražas noskaušana. Aizsargzīmes. Kristības.
2
Kāzu tradīcijas – vainadziņa noņemšana, apdziedāšana. Večerinkas, rokdarbi, ārstniecības augi. Jāņu svinēšana. Maizes cepšana, asinsdesas, cūku kaušana un gaļas saglabāšana. Ticējumi par to, kad kādi darbi jādara (jauns un vecs mēness, 20. jūlijs, Lielā Māras diena).