Intervijā piedalās māte un meita. Mātei tuvākā tēma ir ticība. Stāsta par dažādiem brīnumainiem atgadījumiem, kas notikuši baznīcā, par gavēņa ievērošanu un attiecībām starp dažādām konfesijām. Salīdzina tagadni ar pagātni, atceras atgadījumus ar vadātāju, stāsta par ārstniecības augu lietošanu. Meita atceras 1940. gada Dziesmu svētkus Daugavpilī, kad gaidījuši atbraucam K. Ulmani. Stāsta par laika pareģošanu pēc dabas novērojumiem, sapņiem, kas mēdz piepildīties, un zīlēšanu.

Ganīšana, vēlāk pabeigtas 3 klases skolā. Pēc apprecēšanās darbs savā saimniecībā, piederējis veikals. Vīrs bija krievu tautības, abi pareizticīgie. Cilvēki no Alūksnes un Gulbenes puses brauca uz Malnavas apkārtni un pārgāja pareizticībā, lai iegūtu zemi. II pasaules kara laikā, kad vācieši atkāpās, vietējie iedzīvotāji slēpās mežos. Kara laiks pavadīts strādājot iztikai. Ģimenē vairāk runājuši krieviski, jo vīrs latviski neprata. Uzskata, ka latgaliski – tā ir parasta, vienkārša runāšana. 15 gadus strādājusi kā psalmotāja – palīdzēja mācītājam un koristiem. Mūsdienās jaunatne iet uz dejām, ne uz baznīcu. Stāsta par dažādiem brīnumainiem atgadījumiem, kas notikuši vietējā baznīcā. Kā atšķiras pareizticīgie no pārējām konfesijām. Par gavēni. Uzskata, ka nav iespējams tik stingri ievērot, kā rakstīts baznīcas rakstos. Laulības dažādu konfesijas pārstāvju starpā. Pareizticīgie ar katoļiem ir draudzīgi. Ticējumi un gadījumi ar vadātāju. Sapņi dažreiz ir piepildījušies. Pieredze ar zīlēšanu Zvaigznes dienā – izzīlētais piepildījies. Sapņu tulkošana. Ārstnieciskie augi. Vārdotāji. Uzsver ticības un lūgšanas nozīmi cilvēka dzīvē. Tagadnes un pagātnes salīdzinājums. Tagad jaunie dzīvo un domā pavisam savādāk. Par vietējiem krieviem, kas vairs nevēlas atgriezties dzimtenē. Vecticībnieki dzīvojuši atsevišķās sādžās Ludzā un ap Rēzekni. Kādreiz apkārt braukājuši čigāni. Meita atceras 1940. gada Dziesmu svētkus Daugavpilī, kad gaidījuši atbraucam K. Ulmani. Par vācu karavīriem. Laika pareģošana pēc dabas vērojumiem.