Ļoti sarežģīts dzīves stāsts, sākot ar tēva dezertēšanu no krievu armijas Pirmā pasaules karā un mātes nāvi. Dienējis armijā, pēc tās iestājies darbā policijā. Aktīva sabiedriskā dzīve Gārsenē, aizsargi, kultūras biedrība, sports. Gārsenē policijas priekšnieks. Ienākot krievu varai, apcietināts un notiesāts kā bandas vadonis uz 20 gadiem spaidu darbos Krievijā. 16 gadus pavada aiz Polārā loka - Vorkutā. Par policijas darbu, miliciju, čekistiem, šucmaņiem un dzīvi Vorkutas lāģeros.

1A Autors bērnībā dzīvojis Gārsenes pagastā. Tēvs bēdzis no krievu armijas, Stučkas valdības laikā slēpies. Čekiste no Bebrenes pagasta kara tribunālā pratinājusi māti. Pēc Stučkas valdības krišanas tēvs atgriezies no Lietuvas, kur slēpies pie radiem. 1919. gadā māte mirusi dzemdībās. Tēvs apprecējies otrreiz - pamāte ļoti laba. Beidzis Biržu divgadīgo lauksaimniecības skolu, pēc tam dienējis armijā. Pēc armijas meklējis darbu policijā. No 1938. gada strādā Jelgavas policijas iecirknī, bet pēc paša lūguma 1939. gadā tiek pārcelts uz Jēkabpils iecirkni. Lai iestātos darbā policijā, notikusi stingra atlasei. Tolaik bijušas dažadas organizācijas - mazpulki, jaunsargi, aizsargi. Pats bijis aizsargos.
Kad sācies karš, aizkomandēts uz Polijas robežu (tagad Lietuvā). Policijas darbā strādājis veiksmīgi, saņēmis pateicību, četratā aizturot zirgu zagļus. Kad rudenī ienākusi sarkanā armija, ārpus darba centušies staigāt privātās drēbēs. Katram policistam, ko tagad sauca par tautas milici, pielika klāt palīgdienestnieku, kas uzraudzīja viņu darbu. Priekšnieks atbrīvots no darba, jaunais priekšnieks licis visiem rakstīt atlūgumus. Atgriezies tēva mājās. Dzīvojis nemitīgās bailēs, jo daudzi cilvēki apcietināti un vēlāk pazuduši bez vēsts. Kad kādu dienu vedis uz Gārsenes pienotavu pienu, notikusi pratināšana, iztaujāts par kādu Jelgavas policistu. No Jēkabpils saņēmuši ziņas par augstākās varas plāniem, par to, ka nāks vācieši un būs karš.
Sācies karš. Dzīvojis mežā. Vietējie komunistu aktīvisti aizgājuši no ciema padomes. Bēgļi - gan privātas personas, gan armija - no Lietuvas devušies Daugavpils virzienā. Kāda vācu lidmašīna sviedusi bumbas aizmugurē, lai bēgļu kustību paātrinātu.
1B Pagastā savos amatos atgriezušies vecais pagasta priekšnieks un aizsargu priekšnieks. Aknīstē izveidota komandatūra. Tika apcietināti bijušie komunistu aktīvisti. Latvieši, kas palikuši dzīvi, drīktējuši ieņemt vecos amatus. Apriņķa pārvaldes priekšnieks Rusmans devis atļauju atkal ieņemt kārtībnieka amatu. Vācieši bija noteicēji, bet sevišķi ar savu kundzību neuzmācās. Brīvprātīgi leģionā pieteikušies tie, kas cerējuši tādā veidā izpirkt "komjaunieša biļeti", bet kopumā cilvēki no leģiona baidījušies. Vēlāk iesaukti pēc pavēles. Pārcelts no Gārsenes pagasta uz Asares pagastu. Vācu varai beidzoties, visi bēguši prom. Ar diviem draugiem bēguļojis pa mežiem. 1945. gada 13. janvārī tiek atklāti, draugi paspēj aizbēgt.
2A Čekisti viņu atrod slēptuvē. Mājas tiek izlaupītas, pats sašauts. Aizvests uz Aknīsti, kur skolas ēkā apmetušies čekisti. Bijis jāatpazīst līķis, kas atvests ar granātas norautu galvu. No Aknīstes aizvests uz Grīvas cietumu, pēc pāris dienām pārvests uz Daugavpils cietumu. 1945. gada 20. jūlijā sākusies trīs dienu ilga tiesa. Uzdots par bandas vadoni. Piespriesti 20 gadi spaidu darbos. No Daugavpils cietuma pārvests uz Rīgas centrālcietumu. Pirms Ziemassvētkiem vests uz Krieviju. 1946. gada 12. janvārī ieradies Vorkutā. Sākumā strādājis būvniecībā. Lāģerī, kur dzīvojis mitinājušies ap 300 latviešu, tikpat daudz igauņu un lietuviešu. Vēlāk pārcelts uz citu nometni, kurā bijuši ap 4000 cilvēku. Pirmajā šahtā ievietoti režīmam visdraudīgākie cilvēki, arī viņš. Pēc Staļina nāves pateikts, ka viņi vairs nav apcietinātie noziedznieki, bet gan darbos izsūtītie. Vorkutā pavada 13 gadus kā apcietinātais un nepilnus 3 gadus kā brīvs cilvēks.
2B Ar sievu atbraucis uz Latviju. Precējies 1957. gadā Vorkutā. Grūtības nometnēs izdevies pārciest, jo neticējis, ka krievu vara būs mūžīga. Palīdzēja ticība, cerība un ilgas pēc dzimtenes. Vorkutā igauņi savā starpā bijuši vissaliedētākie. Latviešu vidū daudz nodevēju. Stāsta par latviešu skolotāju, kurš kādos svētkos uzaicinājis dziedāt latviešu dziesmas un pēc tam sodīts ar 14 mēnešiem cietumsoda.