Stāsts par to, kā autore iegūst tehnikuma izglītību, neskatoties uz to, ka uzaug 12 bērnu ģimenē, kas nevar atļauties bērnus skolot. Pēc tehnikuma beigšanas gadu strādā Madonas rajonā, kur pieredz, kā veidoti kolhozi, pēc tam 45 gadus nostrādā par agronomi vietējā kolhozā. Atmiņas par sadzīvi un darbiem tēva saimniecībā – lauku darbi, apģērbu gatavošana. Ģimenes tolaik bija lielas, lai netrūktu darba roku. Daudz stāsta par katoļu tradīcijām, svētkiem, ticējumiem. II pasaules kara laikā vietējās ģimenes slēpjas katra savā bunkurā mežā. Par dzīvi tagad.

Augusi 12 bērnu ģimenē. Ļoti gribējusi mācīties, bet tēvs nevarēja izskolot, jo ģimenē daudz bērnu. No rītiem, kad redzēja citus bērnus ejam uz skolu, raudājusi. Māte pierunāja tēvu, un tas ļāva iet skolā. Uz skolu gāja brāļu novalkātajās biksēs. No 6 māsām vienīgā pabeidza pamatskolu un pēc tam arī tehnikumu. Tēvs negrib laist arī tehnikumā, bet māsas vīrs iedod naudu mācībām. Mājās pilns ar cilvēkiem, tāpēc mācās pirtī pie sveces gaismas. Pēc tehnikuma beigšanas 1948. gadā norīkota darbā Madonas rajonā, kur organizēja kolhozus. Jāsastāda ražošanas plāni. Pēc gada atgriezās mājās, sāka strādāt par agronomi kolhozā „Komjaunatnes 30 gadi”.
Par vīru un bērnu dzīvi. Stāsta, kā tika organizēti kolhozi. Cilvēki ļoti pārdzīvoja, ka kolhozam jāatdod lopi, atstāj tikai vienu  govi. Tādēļ pameta darbu Madonas rajonā. Bija arī tādi cilvēki, kas negāja kolhozos, tiem tagad nav darba stāžs. Par agronoma darbu kolhozā. Tolaik darbs nebija mehanizēts – sienu pļāva ar sirpi, linus plēsa ar rokām. Māte auda no liniem apģērbu, kas bija neērts valkāšanai.
Kolhozu laikos izplatīta zagšana. Ģimene nabadzīga, drēbes šuva paši. Bērnībā nav gribējusi iet ganos. Par tēva māju apkārtni. Netālu esošajā kalnā Latvijas laikā tika rīkotas mācības karavīriem. Mājlopu vārdi, ticējumi par govju ganos dzīšanu. Jāņu svinēšana, zīlēšana. Vīra apglabāšana, katoļu tradīcijas. Pati mācījusi mazbērniem lasīt, rakstīt, rēķināt. Čigānos iešana Ziemassvētku laikā. Sapņu nozīme.
II pasaules kara laikā tehnikuma audzēkņi, baidoties no bombardēšanas, slēpās mežā. Mežā katrai ģimenei bijis savs bunkurs. Par kara laiku apkārtnē.
Maizes cepšana. Lauku darbi tēva saimniecībā. Ģimenes bija lielas, vajadzēja darba darītājus. Ārstniecības augi. Agrāk kaimiņi viens otram palīdzēja, tagad par palīdzēšanu jāmaksā. Par tagadējo dzīvi, veselību un iztikšanu. Jaunībā tikai vienreiz aizgājusi uz balli, bet nav paticis; brāļi gan gājuši. Apkārtnē bija daudz jaunu cilvēku. Krievi bieži nākuši pāri robežai uz Latvijas pusi, jo te varēja nopirkt produktus. Tagadējā saimniecība. Siena pļaušana un zārdu kraušana senāk. Laukus apsēj  ar rokām. Aizsardzības zīmes pret negaisu un pērkonu, Agates ūdens pret uguns nelaimēm. Kristību un bēru tradīcijas, mielasts. Kāzu paražas, mičošana. Aitu cirpšana, vilnas apstrāde, dziju krāsošana. Rokdarbi.