Tēvs nomirst pēc meitenes piedzimšanas, māte ar zīdaini aiziet no nabadzīgajiem vīra vecākiem un apmetas pie sava brāļa. 13  gadu vecumā meitene kļūst apaļa bārene, uzaug onkuļa saimniecībā. Vācu okupācijas laikā onkuli izved uz Salaspili, pēc tam uz Vāciju, saimniecība paliek pusaudzes ziņā. Pēc kara onkulis atgriežas. Autore strādā kolhozā un līdz pat pensijai ciema padomē.
Aktīvi dziedājusi sieviešu  ansamblī. Stāsta par maizes cepšanu, alus brūvēšanu, dažādiem ticējumiem, ieražu svētkiem un kāzu tradīcijām. Atmiņas par skolas laiku un atgadījumiem, strādājot ciema padomē.

Māte ieprecējusies nabadzīgā ģimenē. Pēc vīra nāves jāaiziet no vīra vecāku mājām ar 7 nedēļas vecu meitu. Stāvējusi pie upes un domājusi, ko darīt – slīcināties vai lūgt brāļa ģimeni, lai pieņem savās mājās; tomēr aizgāja pie brāļa. Kad bija 13 gadi, nomira arī māte, pati palika dzīvot onkuļa ģimenē. Vācu okupācijas laikā onkuli ar ģimeni izveda vispirms uz Salaspils nometni, pēc tam uz Vāciju. Paliek viena pati onkuļa saimniecībā. Kara laikā mājās izvietoti ievainotie karavīri. Pēc kara onkulis ar ģimeni atgriezās no Vācijas, 1949. gadā iestājās kolhozā. Autore sāk strādāt par kolhoza grāmatveža palīdzi, vēlāk viņu aicina darbā ciema padomē par sekretāri. Negrib iet, tomēr pretī nevar runāt. 1955. gadā iesaistās sieviešu vokālajā ansamblī. Katru gadu ansamblis piedalījās konkursos  dažādos sarīkojumos un Dziesmu svētkos.
Par meitu un mazmeitu. Kad onkuļa saimniecībā palika viena pati, ar laiku iemācījās cept maizi. Onkulis brūvējis alu. Redz mirušo onkuli sapnī. Par darbu ciema padomē. Par izšūšanu. Nesen piedalījusies folkloras svētkos Rīgā. Rāda un komentē fotogrāfijas par ansambļa piedalīšanos dažādās skatēs. Īsumā par Jāņu un Ziemassvētku sagaidīšanu, čigānos iešanu, zīlēšanu. Atmiņas par draudzenes kāzām, kad bijusi līgavas māsa. Dziedāšana bērēs. Nodzied latgaliski bāra dziesmu. Pirms kara onkulis pieņēmis pie sevis noklīdušu zēnu, kurš palīdzējis ganos. Skola, skolotāji. Matemātikas skolotājs staigājis ar lineālu pa klasi, bērni baidījās, bet nevienam nav sitis. Kara laikā visi skolotāji palika strādāt skolā, 3 ģimenes no apkārtnes aizvestas. Vēlreiz stāsta par onkuļa ģimenes aizvešanu. Skrējusi pakaļ, bet onkulis licis iet mājās. No kaimiņiem savākuši pārtiku, ko iedot līdzi onkulim. Onkuļa garīgi atpalikušais brālis arī aizvest uz Salaspili, bet uz Vāciju nav vests, atstāts kādā šķūnī. Pēc laika devis ziņu brālim, lai brauc pakaļ. Rūpes par garīgi atpalikušo onkuli.
Dziedāšana bērēs un Maija dziedājumi. Bozavas baznīca un mācītāji – 30. gados bija parasts ziedot baznīcai un priesterim. Grāmatvedības darbs kolhozā, vietējie kolhozi un to priekšnieki. Samaksa kolhozā bija ļoti maza. Ciema padome atradās vienkāršā saimnieka istabā, kur bija pilns ar prusakiem. Gadījumi no darba ciema padomē. Par piedalīšanos mirušo atceres dienā izsaukta uz rajona partijas komiteju un saņēmusi aizrādījumu. Onkuļa darbarīki. Samagonkas un vīna gatavošana. Kāzu tradīcijas.