Autores garā mūža acu priekšā norisinājušies abi pasaules kari un divreiz piedzīvota Latvijas neatkarības pasludināšana. Satikusi un vērtē dažādu tautību cilvēkus, kas gan dzīvojuši, gan gājuši cauri Latvijai. Puzes stikla fabrikas tēlojums bērna skatījumā - stiklu pūtēju darbs, pieaugušie un bērni. Plūkšanās dažādu tautību bērnu starpā. Zviedru kungu raksturojums un ieradumu izklāsts. Iespaidi par vācu karavīriem Otrā pasaules kara laikā Puzē. Beigusi dažas klases pamatskolā, bet valodu prasme ir palīdzējusi saglabāt pašcieņu komplicētās dzīves situācijās.
Stāstījums ventiņu valodā.

1A Piedzimusi Rīgā. Vecāki vēlāk pārceļas uz Puzes pagastu. Tēvs strādājis stikla fabrikā. Atceras, ka fabrikā strādājušas dažādas tautības un bērni - vācieši, krievi, ebreji, savā starpā kāvušies. Kad autore paaugusies, strādājusi pie saimniekiem par meitu. Ap 1915. gadu, pateicoties savai valodu prasmei, iegūst dienestmeitas vietu Rīgā pie bagātiem zviedru kungiem - viņiem piederējušas čuguna rūpnīcas. Kad sākas Pirmais pasaules karš, kungi izbrauc uz Zviedriju - aicinājuši līdzi, bet viņa atteikusies. Vēlāk strādā pie mazāk turīgiem kungiem. Pirmā pasaules kara laikā norīkota darbā uz slimnīcu, jo pratusi vācu valodu. Autore stāsta par briesmīgajiem skatiem kara laika slimnīcās. Aizbraukusi pie vecākiem uz Puzi un nav vairs Rīgā atgriezusies. Atgriežoties mājās, strādā saimnieku ģimenē par kalponi. Šeit iepazīstas ar nākamo vīru un apprecas. Viņš ir lielsaimnieku dēls, bet ģimenē daudz bērnu, un pēc zemes sadalīšnas vīrs iegūst 11ha, kur uzceļ māju. Pēc precībām algotu darbu vairs nestrādā - rūpējas par savu saimniecību un audzina bērnus. Otrā pasaules kara laikā dēlu paņem armijā. Māte sagaida dēla atgriešanos.
1B Kara laikā autores mājās izmitināti vācu kareivji. Epizodes no kopējās sadzīves. Otrā pasaules karā Puzes meži bijuši pilni ar partizāniem.
Autores māte parasta sieviete, neskolota; tēvs pratis valodas, atnācis no poļiem, stikla pūtēju meistars, grūts darbs bijis, padoto darbinieku daudz.
Stāsta vairāk par dienestmeitas darbu pie zviedru kungiem. Stāsta par saimniekošanu laukos Ulmaņlaikos - dzīvojuši labi. Atceras Jāņu un Ziemassvētku svinēšanu. Jaunībā labi ģērbusies - pēc jaunākās modes.
2A Autore bērnībā dzirdējusi atvaļināta kareivja Akmeļkalna stāstījumus par piedzīvoto Āzijā - īpaši spilgti palicis atmiņā stāsts par bērnu mirstīgo atlieku pamešanu meža zvēriem par barību.
Liela nozīme autores dzīvē ir ticībai - viņa ir gan kristīta, gan iesvētīta, gan laulāta baznīcā. Autorei ir naids pret vāciešiem, jo tie slikti izturējušies pret latviešiem. Viņai bijusi laimīga dzīve, laimīga laulības dzīve. Autore jaunībā bijusi strādīga, vesela, spēcīga - neviens neko viņai nav varējis padarīt, vienīgi - sievu mēles.