NMV: 1144/1-2
Kolekcija: Sēlija 2000
Intervijas gads: 2000
Vecums intervijas laikā: 80
Dzimšanas gads: 1920
Dzimšanas valsts: Latvija
Tautība/etniskā piederība: latvietis
Ticība: luterānis
Izglītība: 4 klases Aknīstes vidusskolā
Nodarbošanās: milicis, laukstrādnieks
Tēmas: LPSR, meža brāļi, milicija, Otrais pasaules karš
Atslēgas vārdi: Kurzemes katls
Kopsavilkums:Bijušā mazpilsētas milicijas pilnvarotā atmiņas par darbu pēc kara - sīkajiem noziegumiem, mežabrāļu tvarstīšanu, sadarbību ar kaimiņiem - Lietuvas miliciju. Vietējā miliča pilnvaras un attiecības - ar kolēģiem, ar priekšnieku, ar Lietuvas miliciju. Ticīga cilvēka attieksme pret sava amata pienākumiem. Cenšanās saudzēt cilvēkus. Pēckara raksturīgie noziegumi un soda veidi.
Satura pārstāsts:
1B Skolā gājis tikai četras klases, jo līdz vēlam rudenim bija jāiet ganos. Iesaukts krievu armijā. Karojis Kurzemes katlā pie Blīdenes, pie Kambariem. Armijā sabijis tikai 10 mēnešus. Karā divreiz ievainots. No armijas nosūtīts milicijas darbā. 8 mēnešus nostrādājis Iekšlietu ministrijā Rīgā, tad pēc paša lūguma pārcelts uz Aknīsti, kur dzīvojusi visa ģimene. Iekšlietu darbā par vienkāršu milici nostrādājis 26 gadus. Pensija bijusi maza, tādēļ sācis strādāt meliorācijas sistēmas pārvaldē. Tagad nestrādā nekur, dzīvo viens pats.
Bijis milicijas iecirkņa pilnvarotais. Ar tiem, kuri slēpušies mežos, laimējies, jo, kad atklājuši kādu bunkuru, tas izrādījies tukšs. Nevienu reizi neesot ar "mežiniekiem" šāvies. Ziņotāju netrūcis ne "mežiniekiem", ne milicijai, ne tagad policijai.
Nācies strādāt pie dažādām lietām: ģimenes skandāliem, zādzībām, slepkavībām. Mazākas lietas bija jāatklāj vienam, ja lieta bijusi nopietnāka, braukuši palīgi no Daugavpils rajona. Darbs bijis diezgan bīstams. Iecirknī darbojusies arī kārtības sargu brigāde. Gandrīz katrs kolhoza priekšsēdētājs bija kā sabiedriskais iecirkņa pilnvarotais. Ja kolhozā noticis kāds ģimenes skandāls, pilvarotie aizbraukuši, noskaidrojuši lietas būtību un viņam ziņojuši. Izmantojis katru sapulci, lai pastāstītu par esošajiem likumiem. Milicijas darbu apguvis pašmācībā.
Stāsta par milicijas priekšnieku, kurš pratināšanā nositis sievieti. Notikušais gandrīz izraisīja mežabrāļu uzbrukumu Aknīstei. Lai slepkavību noslēptu, milicijas priekšnieks mēģinājis piespiest vietējo zirgu feldšeri izrakstīt nepatiesu miršanas apliecību. Mirušās radinieki vainīgo iesūdzēja tiesā, tika sodīts kara tribunālā ar 10 gadiem cietumsoda. Likums aizliedza miličiem aizturētos sist.
Personīgajā lietā autoram bijis ierakstīts, ka jūt līdzi mežabrāļiem. Uzskata, ka tikai vēlējies godīgi strādāt. Milicijas darbam sekojuši speciāli uzraugi.
Stāsta par mežabrāļu iznākšanu no meža, par pulka komandieri Urbānu, kurš pats iznācis un izvedis daudzus citus mežabrāļus legalizēties. Ja pratināšanā prata veiksmīgi runāt, nebija slepkavojuši un laupījuši, sodīti netika. Pierobežā bijuši labi kontakti ar Lietuvas miliciju, sastrādājušies un palīdzējuši viens otram.
2A Stāsta par mežinieku aktivitātēm - laupīšanām un slepkavībām. Reiz ieradies karaspēks un viņu bunkurus izārdījis. Mēžabrāļi, kuri pratināti, tālāk nodoti KGB un VDK. Lietuviešus salīdzina ar ebrejiem, jo viņi ir saliedēti un savus cilvēkus nenodod. Stāsta par Streikusu bandu, kura sirojusi arī Latvijā. Stāsta par miliču uniformām. Berijas laika uniformai bijusi ļoti stipra šņore, kurā vairāki miliči pakārti.
Rīgā sācis strādāt 1945. gada 1. maijā. Pilsēta bijusi drupās. Ļoti aktīvi darbojušās kabatszagļu bandas. Pārvietojušies ar zirgiem, jo trūkušas mašīnas. Milicijas darbinieki apmācīti Pabažos, savā starpā runāja un dokumentāciju rakstīja krievu valodā. Miliču ģimenēs darba dēļ notikuši daudz skandāli. Reti kurš mūžu nodzīvojis ar vienu sievu.
Novērojis, ka noziegumu skaits un saturs ļoti atšķirīgs pilsētās un laukos. Gadu strādājis Jēkabpilī atskurbtuvē. Lielākās daļas noziegumu pamatā ir dzeršana. Būtiska ir ģimenes attieksme. Savu darbu uztver kā pienākumu - tas ir grūts, atbildīgs, bet vajadzīgs. Naktīs joprojām sapņo par darbu milicijā.
2B Savā dzīvē vislielāko pateicību izsaka Dievam. Lai ar komunists, Dievam ticējis visu laiku. Kad varējis, arī padomju laikos gājis uz baznīcu. 1940. gadā laulājies Subates baznīcā. Bērni kristīti Rīgā. Uzskata, ka milicijas, tagad policijas darbiniekam, jāstrādā ar tautu. No vecākiem mācījies darba tikumu. Tēvs bijis dzelzceļnieks, bet pēc 1921. gada bada ar sievu un pieciem bērniem pārgājis strādāt uz laukiem. Pats no 11 gadu vecuma strādā pie saimniekiem.