Autore sevi uzskata par sēlieti, tāpēc liela daļa stāstījuma ir par sēļiem - viņu raksturu, salīdzinājumu ar citiem. Daudz stāsta par savu ģimeni, tradīcijām.

Visu mūžu dzīvojusi Sunākstē. Augusi divu bērnu ģimenē. Daudz stāsta par savu ģimeni - bērniem un vīru, runā par ģimenes tradīcijām, par savām kāzām 1957. gadā, kurās netika ievērotas nekādas kāzu tradīcijas. Ar pirmo vīru laime bija īsa - pēc pieciem gadiem viņš nomira. 1967. gadā satika nākamo vīru, arī tad kāzu nebija - tikai salaulāšanās. Stāsta par Jāņu svinēšanas tradīcijām agrāk un tagad; par tēva mājām, kas ir 7km no Sunākstes. 1936. gadā celta, 1974. gadā no turienes aiziet, tagad tur gandrīz viss ir izdemolēts. Par sēļiem: sevi uzskata par sēlieti. Stāsta par sēļu raksturu - sēļi, lai arī ir katrs par sevi, palīdzību nekad neatteiks, zemgalieši ir lepni ļaudis. Latgalieši ir atsaucīgi, sabiedriski. Sēlieši ir noslēgti. Piemin to, ka Sunākstē tieši 1949. gadā ir bijis daudz izvesto un ka šis pagasts ir tipisks pēckara krievu pagasts.