NMV:  1047

Kolekcija:  Sēlija 2000
Intervijas gads:  2000
Vecums intervijas laikā:  69

Dzimšanas gads:  1930
Dzimšanas valsts:  Latvija
Tautība/etniskā piederība:  latviete
Ticība:  katoliete
Izglītība:  nepabeigta vidējā
Nodarbošanās:  dārzniece

Tēmas:  represijas, deportācijas, dzīve Sibīrijā, ģimene
Atslēgas vārdi:  tēvs, izsūtīšana 1949. gadā

Kopsavilkums:

Traģisks, lakonisks stāsts par to, kas noticis ar tēvu, kad viņš slimnīcā uzzinājis, ka viņa ģimeni izsūta.


Satura pārstāsts:

Abi vecāki nākuši no Latgales. Tēvs bijis pusgraudnieks. Daudz mainījuši dzīvesvietas - Kalupe, Dviete, Tadenava, Bebrene, Jēkabpils. Visi 5 bērni audzināti reliģiski. Nepabeigta vidusskolas izglītība, jo 1948. gadā sākusi strādāt kolhozā. 1949. gada 26. februārī nomirusi mamma, tēvs aizvests uz slimnīcu 24. martā, 25. martā izvesti uz Sibīriju. Tēvs, uzzinājis, ka visi bērni izvesti, no bēdām nomiris. Omskā strādājusi sovhoza dārzniecībā. Tur šuvusi sev pūru, jo viss palicis Latvijā. Atgriezusies 1956. gadā, apprecējusies.