Stāsts, kā pēc divām izsūtīšanām cilvēki uzsāk jaunu dzīvi un izveido kokaudzētavu. Dzīvesstāstu pamijus stāsta vīrs un sieva, katram raksturīgas atmiņu detaļas un pieredzes.

Dzīvesstāstu iesāk vīrs, stāstot par saviem senčiem un izcelšanos (vectēvs cēlies no senprūšiem). No bērnības atceras, ka liels piedzīvojums bijis aizbraukt uz Rīgu. Mācījies Priekuļu lauksaimniecības skolā, vēlāk Jelgavā Lauksaimniecības universitātē. 1939. sabiedrībā valdījis uztraukums, kara priekšnojautas. Leģionā iesaukts 1943. gadā. Stāsta par apstākļiem armijā (uzturs bijis labs, dziedājuši, nav bijis munīcijas.) 1945.g 9. maijā no kara ticis brīvs, bet 11. maijā sagūstīts. Deportēts uz Komsomoļsku, kur nometnē bijis kopā ar krimināli sodītajiem. Strādājis mežā, celtniecības darbus, ogas lasījuši. Atgriežas 1947. gadā. Tēva mājās nodarbojas ar lauksaimniecību. Apprecas ar kaimiņu meiteni. Laulājušies baznīcā.
Stāstījumu turpina sieva - stāsta par abu izsūtīšanu 1949.g. 25. martā. Nav zināms izsūtīšanas iemesls; paši domā, ka izpildkomitejas priekšsēdētājs gribējis iztušot māju, kurā pēc tam ievācies dzīvot. Min, ka no Sunākstes pag. toreiz izvestas 4 ģimenes. Nokļuvuši Omskas apgabalā Sargatkā. Atgriežas 1955. g. Nav gājuši atpakaļ dzīvot uz savām mājām, bet gan citās mājās mežā.
Vēstījumu pēc atgriešanās turpina vīrs. Iesākumā strādājis par mežstrādnieku, vēlāk iecelts par kokaudzētavas "Kaupres" vadītāju 1961. g. Uz vecumu palicis diezgan slims, bet laimīgi izārstējies. Folkloras tematika: sieva stāsta dažus nostāstus par Saukas pag., par čūskas kodumu dziedināšanu, par kokiem.