Spilgts stāts par ģimenes tradīcijām, svētkiem, paražām. Kaut dažādi politiskie uzskati, ģimenes saites ir stiprākas. Raksturo varu maiņu, kad atnāk veca sieviņa uz lauku, kur saime ravē cukurbietes, un saka: "Sveiki, Kārli, būsim krievi!" Tad visi saprot, ka Ulmaņa valdība kritusi, un cilvēkiem birst asaras. Atzīmē, ka no sākuma, kad krievu varas laiks sācies, viņi neko daudz par krieviem nav zinājuši - skolā vairāk visi baidīti no vāciešiem. Kad atgriežas no meža slēptuves, tad atrod māju izpostītu un sarkanos tautas tērpa brunčus pārklātus pāri ierakumiem, iemītus dubļos. Tēlaini izteiksmīgas epizodes par varu maiņām Latvijā.

1A Invalīde no jaunības - iemācījusies no kaimiņienēm klūdziņu pīšanu. Vecākiem bijušas četras meitas. Tēvs bijis vecākais no septiņiem brāļiem un divām māsām. Mantojis vecsaimnicību pie Liepājas. Neskatoties uz atšķirībām politiskajos uzskatos, tēva brāļi nekad naidu viens uz otru nav turējuši. Tēvs karojis Pirmā pasaules karā, pēc tam bijis vācu gūstā, vēlāk Latvijas armijā. Tēva brāli vācieši publiski nošauj, jo viņš skaitījies komunistu pusē. Cits tēva brālis bijis aizsargs, vēl cits pašmācības ceļā kļuvis par kino režisoru. Izsūtīts uz Sibīriju. Atceras bērnību, ganu vasaras, skolas gaitas, kā svinēti Jāņi, ķekatas u.c. svētki. Lielā ģimene turas kopā un viens par otru rūpējas. Sešpadsmit gados saslimst ar bērnu trieku un no tā laika ir invalīde.
2A Kaut arī kliba, tomēr ar drošu valodu, 19 gadu vecumā iepazīstas ar nākamo vīru. Kara laikā apprecas. Piedzimst pirmais bērns. 1944. gada rudenī tiek padzīti no mājām. Dzīvo mežā. Redz bēgļu straumi, kas kara beigās dodas prom no Latvijas. Vācieši atkāpjoties noposta tēva mājas. Krievu lidotāji nosēžas meža pļavā, pateicoties franču kareivjiem, tiem izdodas izbēgt no vācu armijas. Vācieši apcietina vīru par to, ka nav gājis karot. Atceras 8. maiju - stāda kartupeļus, pa ceļu iet vācu kareivji un met šautenes grāvī. Ienāk bravurīgi krievu kareivji. Dodas uz Aizputi pie vīra, sastopas ceļā..