Stāstu iesāk par tēvu un to, kā tēvs mājas cēlis. Atminas skolas gaitas, pēc kurām devies uz Liepāju strādāt par galdnieka mācekli. Iesaukts armijā, pēc apmācības sūtīti uz Poliju ķert dezertierus. Sapratis, ka no turienes neatgriezīsies, tāpēc aizbēdzis. Interesants stāstījums par slēpšanos no vācu armijas, dzīvošanu savās mājās. Kad ienākuši krievi, izsūtīts uz Sibīriju. Pēc gada atgriezās tēva mājās. Sācis strādāt kolhozā. Kolhozu apvienošana.

1A Iesāk stāstījumu par tēva mājām, grūtībām ar mājas celtniecību. Zemi ieguvuši lozējot. Atceras, ka skolā rakstījuši ar grifeli. Pēc skolas devies uz Liepāju mācīties par amatnieku.
1B Kad sākusies ekonomiskā krīze, atlaists, devies atpakaļ uz tēva mājām, no kurienes iesaukts vācu armijā. Mācīti ne tikai ar ieročiem rīkoties, bet arī dziedāt. Iesaukts Policijas bataljonā, kuram bija paredzēts doties uz Poliju ķert dezertierus. Pēc rotas komandiera netieša ieteikuma pats dezertējis. Gadu pavadījis mājas bēniņaugšā. Mājā izmitināti arī kādi 20 vācieši vienā istabā. Vācieši lejā - viņš augšā. Slēpies arī no sava dēla, lai tas nejauši nevienam neizpļāpā, ka tēvs ir mājās. Autors staigājis sieviešu drēbēs ar lakatiņu galvā, lai seju nevar redzēt. Kamēr pa dienu vācieši bijuši prom savos darbos, centies palīdzēt sievai saimniecībā. Vienam no kaimiņiem radušās aizdomas siena talkas laikā, jo tā sakrauts, ka tikai vīrietis var tā sakraut. Kaimiņš teicis, ka laikam jau Miķelis ir mājās tikai sieviešu drēbēs, bet par savām aizdomām kaimiņš nevienam nav teicis, tikai mājas saimniecei.
2A Kad ienākuši krievi, izsūtīts uz Sibīriju, uz Komi republiku. Stāsta par dzīves apstākļiem tur. Pēc gada ticis atpakaļ. Stāsta, ka nekur nav ņemts darbā, pat kolhozā nē, jo skaitījies, ka viņš ir bijušais ieslodzītais. Tikai vēlāk pieņemts darbā kolhozā - lauksaimniecības brigādē.
2B Atminas kolhozu nabadzību un 3 kolhozu apvienošanu vienā. Jautāts par mūsdienām, atbild, ka neko sliktu nevarot teikt.