NMV:  1361

Kolekcija:  Lejaskurzeme: 2001
Intervijas gads:  2001
Vecums intervijas laikā:  62

Dzimšanas gads:  1939
Dzimšanas valsts:  Latvija
Tautība/etniskā piederība:  latviete
Ticība:  luterāne
Izglītība:  augstākā
Nodarbošanās:  bibliotekāre

Tēmas:  bērnība, darbs, sabiedriskā dzīve
Atslēgas vārdi:  vecāki,vecvecāki

Kopsavilkums:

Bērnības atmiņas par karu, mežabrāļiem, izvešanam. Atzinīgi izsakās par vecākiem, vecvecākiem. Jau no bērnības paticis lasīt un zirgi, tādēļ aizgājusi mācīties par zootehniķi. Strādājusi par zootehniķi, partijas sekretāri, bibliotekāri, skolotāju. Jau no skolas gadiem bijusi iesaistīta dažādās sabiedriskās un kultūras aktivitātēs - spēlējusi teatri, rīkojusi izstādes, darbojusies avīzē, rakstījusi dzeju, prozu.


Satura pārstāsts:

1A Autore stāsta par vecākiem un viņu dzimtām. Mātes vecāki bijuši bēgļu gaitās Pirmā pasaules kara laikā Krievijā, pēc atgriešanās uzcēluši savu jaunsaimniecību, par kuru autore stāsta vairāk. Māte beigusi žēlsirdīgo māsu kursus. Autores tēvs pazudis Otrā pasaules karā. Autore stāsta atmiņas par kara laiku Rendā – bēgļu plūsma, bumbu krišanu, lopu slēpšana, konflikti ar meža brāļiem. Autore atceras, kā 1949. gada 25. martā izvesti kaimiņi. Pēckara gados pa mājām laupot staigāja Sarkanās armijas vienības. Pēc izvešanas nodibināja kolhozu. Autore pēc kara sākusi skolas gaitas Rendas skolā, pēc tam beidz Kazdangas tehnikumu zootehnikas specialitātē. Stāsta par savu mīlestību uz zirgiem, par mācībām tehnikumā un savu specialitāti. Pēc tehnikuma autore sāk darbu kolhozā. Stāsta arī par sabiedrisko darbību – kolhoza teātris.
1B Autore turpina stāstīt par zootehniķes darbu kolhozā. 1959. gadā viņa sāk strādāt par ciema padomes sekretāri. Stāsta par to, ka viņa bija „zaļā konveijere” jeb dezertiere - lauksaimniecības speciālists, kas aizgājis no sava pamatdarba citā darbā. Tas esot bijis smags pārkāpums, par ko sabiedrība morāli nosodīja. Stāsta par vēlmi turpināt mācīties, ko izdodas pēc 12 gadiem – 1965. gadā autore iestājas Liepājas pedagoģiskajā institūtā. Stāsta par mācībām institūtā, pasniedzējiem, „špikošanu” eksāmenos. Institūtā laikā autore pusgadu strādā par skolotāju (pirms tam bija ciema priekšsēdētāja), pēc tam par bibliotekāri Kazdangas tehnikuma bibliotēkā (iet uz darbu kā uz svētkiem). Salīdzina ciema padomes sekretāres un bibliotekāres darbu, stāsta par bibliotekāra darbu specifiku, kultūras un sabiedriskajām aktivitātēm. Stāsta par ciema priekšsēdētājas darbu – tas bijis morāli grūts.
2A Stāsta par tagadējo dzīvi. Intervijas noslēgumā tiek aizpildīta anketa.