Stāsta par tēva pratināšanu kara laikā. Ar tēva drauga gādību neizsūtīja uz Sibīriju, bet, paliekot Latvijā, piespiedu iestāšanās kolhozā, zagšana no kolhoziem. Mazliet stāsta par svētku svinēšanas tradīcijām. Gadījumi saistībā ar partizānu "ciemošanos" nakts laikā. Piemin valodas atšķirības, tautības tuvējā apkārtnē, vārda došanas tradīcija bērnam. Kontekstuāli bieži atsaucas uz savām bērnības mājām.
Satura pārstāsts:
1A Ģimenē 6 bērni. Bērnības māja nodega. Vanagu skolā pabeidza 6 klases. Strādnieki tuvējā apkārtnē lielījušies, ka tikušies ar Kārli Ulmani. Kara laikā pratināja tēvu. Atceras, ka viņai kā mazai meitenei stāstīts, ka aizvedīs projām mašīnu, (t.i. izsūtīs), bet pati pie sevis nezinādama domājusi, ka labi vien ir, jo gribējies ar mašīnu pabraukt. Ar tēva drauga palīdzību netikuši izsūtīti uz Sibīriju. Tēvs dienējis krievu armijā cara laikā, strādājis meliorācijā. Vācu laikā, kad risinājās karš, grāvītim uztaisījuši tiltu, pie tā sēdējuši vai arī gājuši uz mežu. Tēvu gandrīz nošāva. Paliekot Latvijā, tēvu turpināja pratināt, viņa izsūtīšanas dokumentu parakstījuši vietējie kaimiņi. Atceras, kā partizāni nākuši ciemos ēst. Mājās nokāvuši bulli, nodevēji pateikuši, ka partizāniem nokāvuši, tūliņ bijusi policija klāt. Partizāni bijuši pazīstami, pati savām acīm redzējusi, kā meža brāļus sakrautus ratos pusdzīvus veda. Piespiedu kārtā vajadzēja stāties kolhozā, pirmo gadu kolhozā strādāja tikai par "paldies". Turēja vienu govi, sienu zaga no kolhoza siena kaudzes, slaucējas varēja paņemt pa kādam miltu maisam. Kolhozam likvidējoties, cilvēki sāka pāriet uz dzīvi pilsētās. Senāk bieži bijušas balles, parastākas saukuši par vakarēšanām, bet vērienīgākas bijušas ar muzikantu piedalīšanos. Ziemassvētkos cepa daudz, visai nedēļai pieticis ēdamā. Lieldienās centās aukstos ēdienus laicīgāk pagatavot, lai pēc iespējas mazāk būtu jādara lielajā Kristus svētku dienā, olas krāsoja bērza lapiņās vai sīpolu mizās. Jāņus svinēja ar ugunskuru un dziesmām. Ulmaņa laikos bijušas mēslu talkas. Bērnībā ar kaimiņieni ganījušas govis, bijuši 4 zirgi un labības pļaujamā mašīna. Nekādiem burvjiem netic, bet citi domājot, ka viņa esot burve, jo viņai veicoties. Aiz Dubnas upes cilvēki runājot apmēram tāpat kā vārkavieši, bet preilieši galotnes noraujot, savukārt līvānieši pavelkot. Senāk netālu dzīvojuši vecticībnieki, latvieši labi sadzīvojuši ar Latvijas krieviem. Stāsta par čigāniem senākos laikos. Par to, kā bērniem senāk doti vārdi; par tēju vākšanu; bēru tradīcijām. 1B Turpina par tradīcijām (kāzas, Jaunais gads). Par audžumeitu.
