Dzīvesstāstā tiek atklāta dzīve, sadzīve un sabiedrība padomju laikā, īpaši pievēršot uzmanību izglītības sistēmai. Par satura vērtību uzlūkojams vēstījums par dienestu padomju armijā. Stāstījums kopumā ir atklāts, tiešs, papildināts ar sīkām detaļām.

Dzīvesstāstu iesāk ar stāstījumu par tēva saimniecību un ģimeni, kurā ieaudzināta darba mīlestība. Atceras siena talkas, apraksta kulšanas talkas procesu. Mācības Razrukas pamatskolā, tad jaunajā Priekuļu pamatskolā, (piedalījies tās labiekārtošanā), vēlāk Pļaviņu ģimnāzijā. Piezīmes par Broņislavu Spūli, tolaik izglītības ministra vietnieku, ar kura palīdzību atnācis mācīties uz šo skolu.
1944.g. paņemts padomju armijā pirms mobilizācijas, priecājas, ka neticis aizsūtīts uz Višnij Voločoku. Frontē bijis ziņnesis. Sācis karot pie Aiviekstes upes, tad ar plostiem pārcelti uz Daugavas otru krastu. Stāsta par ieiešanu Rīgā, mitinājušies Slokas ielā. Pirmajā nakti apmetušies Mežaparkā, atceras, kā tuvu Zoodārzam gaudojuši dzīvnieki pusbadā. Tad no Carnikavas devušies uz Kurzemes katlu, fronte bijusi pie Dobeles. Ievainots un nogādāts Pļaviņu hospitālī, atbrīvots 1945.g. maijā.
Pēc kara uzaicināts strādāt Priekuļu skolā, stāsta par kolēģiem, par darba pieredzi, par pienākumiem. Stāsta par izglītības sistēmas atšķirībām Latvijā pirms un pēc kara (kristīgā ietekme). Strādājis arī Izglītības ministrijā, ticis norīkots vairākās darba vietās. Padomju laikos norīkots darbā par rajona priekšsēdētāju, taču izvēlējies būt par kolhoza priekšsēdētāju. Sapulcē ierosinājis, ka pagastā jāceļ skola, ko arī panācis. Stāsta par saimniekošanu kolhozā, traucēkļiem, nejēdzībām. Ražas novākšana, barības novākšana lopiem. Pats rūpējies par elektrības ieviešanu kolhozā. Stāsta par piedalīšanos Maskavas sanāksmē un tehnikas iepirkšanu kolhoziem. Piemin kultūras dzīvi kolhozā, bijis kora vadītājs, stāsta par Dziesmu kariem. Pagastā nedaudz spēlējuši teātri, bijis galvenais dekorators, arī aktieris. Priekuļi ir pirmā mācību un darba vieta. Izdomājis komitejām dažādas atrunas, lai tikai skolā neievestu pionieru un komjaunatnes sistēmu. Ar sievu iepazinies Sutru skolā, pirmā mīlestība, pats bijis direktors un viņa skolotāja. Stāsta par savām meitām. Nostāstiem netic. Atmiņas par Atmodas laikiem, pagastā bija referendums par neatkarību. Piedalījies projektā par lauksaimniecības objektu privatizāciju.