Autors stāsta par to, kā kļuvuši par “bandītiem” (partizāniem), kā apcietināti, par izmeklēšanu “stūra mājā” Rīgā, centrālcietumu Rīgā, darba nometnēm Kemerovas apg. un Omskas apg. Par sievu – par iepazīšanos, par to, kā sieva viņu apciemoja Omskā. Īsi par dzīvi Rīgā pēc atgriešanās no nometnes, laulībām, par darbu Rubā. Par dzīvi un saimniekošanu šodien. Mazliet par darbu bērnībā, attiecībām ar vecākiem, kara un pēckara laiku.
Intervijā piedalās arī autora sieva, kura stāsta pirmās bērnības atmiņas, par skolas gaitām, par vecāku izsūtīšanu, mazliet par savu dzīvi pēc tam – mācībām un darbu Rīgā. Par vecāku un nākamā vīra apciemošanu Omskas apg. Par savu dzīves izjūtu, par dzīvi šodien kopā ar meitas ģimeni, par mazbērniem, par saviem vecākiem.
Dzīvesstāsts ir izteikts intervētāju un stāstītāju dialogs. Daudzi dzīves notikumi un posmi tiek pārstāstīti īsos vārdos, dots vispārīgs raksturojums, īsas epizodes. Izvērstas epizodes salīdzinoši maz. Stāstījums haotisks gan hronoloģiskā, gan tematiskā aspektā, tomēr interesants.

1A Autora sieva stāsta par 1949. gada 25. marta rītu, kad izsūtīti vecāki. Autors īsi stāsta par saviem brāļiem un māsām. Par to, kā nodibinājās sakari ar partizāniem. Par sadarbību ar čekistiem divu gadu garumā, līdz 49. gadā paliek mežā pavisam, neuzticas čekistiem. Vecāki arestēti, tiesāti (25 gadi), pašam autoram vēlāk piespriesti 10 gadi. Detalizēti par to, kā 51. gadā saņemti ciet. Par laiku čekā un cietumā garāks stāsts. Tam pa vidu epizode Liepājā, kur no Kemerovas atvests kā liecinieks. Par ceļu uz Kemerovas apgabalu, darbu un apstākļiem.
1B Par attiecībām starp kriminālistiem un politiskajiem ieslodzītajiem, nometnes vadības attieksmi. Par to, kā sācis spēlēt pūtēju orķestrī, dabūjis vieglākus darbus. Par to, kā viens otram palīdzējuši. Par atbrīvošanu no lēģera. Par tikšanos ar sievu Omskā. Par prātā sajukšanas gadījumiem lēģerī. Par dzīvi Rīgā pēc atgriešanās no apcietinājuma. Īsi par to, kā 57. gadā apprecējās. Par pārcelšanos uz laukiem, grūtībām ar pierakstīšanos. Par meitām. Īsi par darbu Rubā, stērķeļa un limonādes rūpnīcā. Par dzīvi šodien, traktora iegādi.
2A Par ģimeni. Par noskaņojumu pēc kara. Dažādas dzīves epizodes kara un pēckara laikā, krievu ienākšana 40. gadā. Atkal detalizēts stāsts par to, kā no meža nokļuva līdz Stabu ielai. Par dzīvi mežā – epizode ar ogotājām. Epizode Kemerovā Staļina nāves dienā. Tālāk saruna ar autora sievu: bērnības atmiņas, skola.
2B Turpinās detalizēts stāsts par skolu, sadzīvi skolā, dienas kārtību. Epizode par traģisku notikumu kaimiņos, tante 71 gada vecumā izdarījusi pašnāvību. Stāsts turpinās par vidusskolu – no sākuma Aucē, vēlāk Rīgā vakara vidusskolā. Par vecāku izsūtīšanu, izsūtītājiem. Par sajūtu, ejot garām vecāku mājām, kur dzīvo sveši cilvēki – rūgtums, kas ar gadiem izlīdzinājies. Par iepazīšanos ar autoru. Sākas stāsts par to, kā viņa devās apciemot vecākus Sibīrijā un pie reizes arī autoru. Vairākas epizodes par to, kā satikušies laikā, kamēr autors bija meža brālis. Stāsta par kāzām 56. gada vecgada vakarā, par attiecībām ar ticības lietām. Par iemesliem, kādēļ pārnāca dzīvot uz laukiem –Rīgā dzīve nedroša, nervoza, jo vīrs nav pierakstīts, saukts uz čeku u.tml. Laukos veci vecāki.
3A Dzīve laukos kolhoza laikā. Autora sieva stāsta par saviem vecākiem, savu dzīvi – grūta, vīrs mīlējis iedzert, pati visu ļoti pārdzīvo, emocionāla. Par mazbērniem, sadzīvi kopā ar meitas ģimeni, darba organizāciju (jeb drīzāk organizācijas trūkumu). Autors par darbu bērnībā, attiecībām ar vecākiem. Par ballēm pēc kulšanas, orķestra spēlēšanu Lieldienu rītā pie loga. Par īpašumu atgūšanu, iznomāšanas plāniem. Par grūtībām ar iztikšanu, kad vienīgie ienākumi pensija, jo par nodotajiem lopiem naudu nesaņem. Par tēva māju likteni.