Tēvs – strādnieks kokzāģētavā, māte – mājsaimniece. Vecāki sūtījuši mācīties vācu skolā. Ģimene ticīga, baptisti. No agras bērnības interesējusies par medicīnu, pieaugusi strādājusi par medmāsu. Vēlāk – par revizori uz dzelzceļa. 1941. gadā ģimene bijusi sarakstā uz izsūtīšanu, bet netiek izsūtīti. No 1944. gada novembra līdz 1945. gada septembrim ar māti bijušas bēgļu gaitās Meklenburgā, strādājušas pie saimniekiem. Strādājusi arī komandantūrā, tulkojusi dokumentus, kā arī palīdzējusi slimnīcā. 1945. gada atgriežas Latvijā.

1A Tēvs bijis no strādnieku šķiras, māte mājsaimniece. No bērnības atceras strādnieku svētkus Juglā, 1937. gadā. Svētkos redzējusi prezidentu Kārli Ulmani. Vecāki gribējuši, lai meita mācās vācu skolā, jo vāciešiem bijusi augsta kultūra un skaista valoda. Klasē nevarēja just, ka būtu mantiskā atšķirība. Ģimene ticīga. Vecvecāki - luterāņi, vecāki – baptisti. Tēvs 16 gadu vecumā ticis kristīts jūrā, bijis ļoti ticīgs visu mūžu. Pati baptiste, kristīšanu dažādu apstākļu dēļ nācies atlikt trīs reizes. To, ka strādās medicīnā, zinājusi jau agrā bērnībā.

1B Onkulis Juris Sakne bijis strēlnieks Ziemassvētku kaujās, Nāves salā. Ziemassvētkos parasti stāstījis par piedzīvoto. Ar Saknes dzimtu saistīta Pārventas vēsture Ventpilī. 1941. gadā ģimene bijusi sarakstā uz izsūtīšanu, bet tas gājis secen. 1944. gadā kopā ar māti devusies bēgļu gaitās uz Meklenburgu, tur strādājušas pie saimniekiem.  

2A Meklenburgā strādā komandantūrā, tulkoi dokumentus no vācu uz krievu valodu. Palīdz slimnīcā, kad daudzi slimojuši ar tīfu. Bēgļi, kas braukuši mājās ar vagoniem, līdz dzimtenei nav tikuši, aizvesti uz Sibīriju. Abām ar mammu izdodas atgriezties, jo līdzi bijusi 1941. gada krievu pase. Padomju laikā strādā uz dzelzceļa. Tēvs 60. gadā saukts uz čeku, tas sabojājis viņa veselību. Uzaudzinājusi vairākus audžubērnus.