Intervijā piedalās arī vīrs – galvenā runātāja sieva, vīrs iesaistās atsevišķos momentos. Intervijas galvenā tēma – izsūtījums Sibīrijā. Tiek stāstīts gan par ceļu uz turieni, gan apstākļiem un dzīvi Sibīrijā – par darbu, pārtiku, dzīves apstākļiem, vietējiem cilvēkiem. Mazliet pat ticības jautājumiem – par iespēju apmeklēt baznīcu Sibīrijā un tagad Latvijā, laulībām, bērnu kristīšanu, par ģimenes saitēm katoļticības kontekstā.
Satura pārstāsts:
1A Izvešana uz Sibīriju 1951. gada oktobrī. Mašīnā nonāk kā trešā ģimene, mantām vairs nav vietas. Tolaik meitiņa tikai gadu veca – tādēļ ļoti smagi pārdzīvo ceļu, jo nav ne ko ēst dot tik mazam bērnam, ne kur apmazgāt, ne kur drēbītes izmazgāt. Par meitiņas slimībām (caureja vilcienā, saindēšanās Sibīrijā) un izveseļošanos. Iztikšana Sibīrijā – dzīves apstākļi, ēšana, vietējie cilvēki. 1B Kā pēc izsūtījuma nokļūst Latvijā. Rubas stērķeļa fabrika. Izvēršas saruna par iespējām piederēt katoļu baznīcai – autore nelegāli dodas uz Lietuvu, Laižiem, kur tuvākā katoļu baznīca. Nelegāli, jo nav pases. Kad iesnieguši dokumentus pasei, pieprasījuši pilsonību. Meitas. Darbi stērķeļa fabrikā. Stāsts par izsūtījumu un atgriešanos Latvijā. Laulības 1947. gadā. Par cilvēkiem, ar ko kopā izvesti – kaimiņiem Lāču ģimeni un Pranausku ģimeni. 2A Apstākļi Sibīrijā – lopi, dārzeņu audzēšana. Šī brīža grūtības laukos, aizlaistā zeme.
