|
Pētnieku tikšanās simpozijā „Privātās un publiskās atmiņas”
(Private and Public Memories, the fourth international symposium of the Finnish Oral History Network)
Helsinki, 29–30. Novembris, 2012 Kopš 2002. gada Somijas Mutvārdu vēstures tīkls katru otro gadu organizē starptautiskus simpozijus. Līdz šim pētnieku uzmanību piesaistījuši kā metodoloģijas un ētikas jautājumi, tā interpretācijas. Šajā reizē par vadmotīvu izvirzīti privāto un publisko atmiņu dažādie aspekti. Privātās un publiskās atmiņas pastāv līdzās, jo personiskā atmiņa vienmēr saistīta ar apkārtējās sabiedrības zināšanām. Savukārt publiskā atmiņa iezīmē atcerēšanās sociālo iedabu. No vienas puses tiek meklētas atbildes - kā atmiņu var ietekmēt dažādas sociālās grupas. No otras – kā privātās atmiņas kļūst publiskas. Šajā aspektā vienmēr jāņem vērā varas procesi, kas realizējas atmiņu politikā. Kuram tiks dota iespēja kaut ko teikt par noteikto kopienu? Kādas prakses tiek lietotas, lai izvirzītu priekšplānā kādu no stāsta versijām un noklusētu pārējās? Simpozija rīkotāji – Somijas Literatūras biedrība un Helsinku Universitāte bija aicinājusi piedalīties arī pētniekus no Latvijas. Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju pārstāvēja Maija Krūmiņa, Ieva Garda-Rozenberga, Edmunds Šūpulis un Baiba Bela; Latviešu folkloras krātuvi - Sanita Reinsone, savukārt Irēna Saleniece – Mutvārdu vēstures centru no Daugavpils Universitātes. Ieva Garda-Rozenberga priekšlasījumā “Dalīšanās ar sāpīgo pagātni: agrīno bāreņu personiskās atmiņas” referēja par to, kā agrīnie bāreņi atrod vārdus un izveido stāstu traumatiskām un ļoti personiskām atmiņām par savu vecāku nāvi un dzīvi pēc tam. Galvenā uzmanība pievērsta dzīvesstāsta un zaudējuma stāsta savstarpējām attiecībām, to mijiedarbei un stāsta izpildījumam, kā jaunieši stāsta par notikušo un kāda nozīme tam tiek piešķirta dzīvesstāstā. Maija Krūmiņa no vēsturnieces pozīcijām aplūkoja bēgļu atmiņas par karu un pašu emigrācijas notikumu referātā „Kara un bēgšanas stāsti Otrā pasaules kara bēgļu atmiņās”, kurā cita starpā analizēja, kādu iespaidu uz šiem stāstiem atstājusi trimdas ideoloģija. Edmunds Šūpulis referātā „Apšaubot vadošo naratīvu: konfliktējošas atmiņas nacionālās identitātes veidošanā” apskatīja vēstures interpretācijas un pretrunīgo atmiņu saistību ar nacionālās identitātes izpausmēm Latvijas multietniskajā vidē. Konferences noslēgumā ar savām pārdomām un rezumējumu par divās dienās izskanējušiem referātiem, atziņām un pārdomām uzstājās Vieda Skultāne. Konferences programma
Konferences tēzes |
