ALAs Mutvārdu vēstures projekts
”Dzīvesstāsti trimdā “

Kā lai pierakstu savu dzīvesstāstu?

Ieteikumi un ierosinājumi
Sastādījusi Biruta Abula
2004
ALAs Kultūras biroja Mutvārdu vēstures projekta nozare
400 Hurley Ave, Rockville, MD 20850

Ierosinājumi personīgo atmiņu pierakstītājiem.

Lūdzu iegaumēt: šie ir tikai ierosinājumi galvenokārt Latvijā dzimušajai paaudzei. Jūsu atmiņu pavedienam nav jāseko šiem norādījumiem, satura izvēle ir Jūsu.

Kādēļ lai pierakstu savas atmiņas?

Jums jāpieraksta savas atmiņas, jo tā ir Jūsu lielākā bagātība.

Ikviena cilvēka dzīves stāsts ir vienreizīgs un neatkārtojams. Vienīgi Jūs to varat izstāstīt vai uzrakstīt. Jūsu piedzīvojumi un pārdzīvojumi, dzīves izpratne un iegūtās zināšanas ir dzīves māksla, kas katrai paaudzei ir īpata. Jūsu dzīves uzdevumi un sasniegtie mērķi bagātināja Jūsu dzīves, un Jūsu atstātās atmiņas un atklātība dos iespēju nākošajam paaudzēm Jūs izprast, pieminēt un no Jums mācīties.

Nepieļaujiet, lai kādam no Jūsu ģimenes būtu kādreiz jānopūšas un jāsaka: ”Kaut es vēl varētu mātei vai tēvam, vectēvam vai vecmāmiņai kaut ko pajautāt!”

Latvijas rakstniece Anda Līce saka “ Neesmu sastapusi nevienu, kurš nenožēlotu, ka par maz ir savus priekšgājējus izjautājis... Nav jābūt rakstniekam... Ir vienkārši jāņem papīrs, rakstāmais un jāizstaigā sava dzīve. Ar gadiem aizvien mazāk paliek noklusējamā. Viss sakārtojas pēc nozīmīguma un nostājas savā vietā. Skaistie maldi smaržo kā kaltēti ziedi. Kā kaktusi duras paša kļūdas. Cits aiz cita nāk tie, kam bijusi ceļa rādītāju loma”

(Anda Līce krājumā No sniega uz ziediem “Likteņstāsti ” izdevums 2004)

Kā lai uzsāku?

Visgrūtāk ir rakstīšanu uzsākt. Parasti atrunājamies, ka mūsu dzīves bijušas maznozīmīgas, neko sevišķu neesam veikuši. Mēs šaubāmies, vai kādam vispār interesētu lasīt mūsu atmiņas, mēs baidāmies, ka mūs varētu pārprast. Varbūt domājam, ka neprotam skaidri izteikties. Varbūt ir pārdzīvojumi, kuŗus mēs vispār nevēlamies atcerēties. Rakstot mēs vēlreiz pārdzīvojam notikušo, un tieši pierakstīšanas process mūs atvieglo. Atmiņas var but sāpīgas, bet ļoti nozīmīgas. Apsveriet, vai Jūsu atklātība Jūsu pēcnācējiem būs nozīmīga, jeb vai varētu kādu sāpināt. Vairojiet prieku, ne sāpes, bet esiet patiesi!

Pārlieciniet sevi un ticiet, ka Jūsu dzīves ir bijušas patiesi pieredzes bagātas! Atcerieties labās un tumšās dienas, pieminiet ģimeni, tuvus un tālus radus un draugus, visas tās mīļās sejas, kuŗas esat pazinuši. Ļaujiet, lai domas plūst!

Jūsu stāstus lasīs jūsu bērni, mazbērni dažādās zemēs un pasaules malās. Jūsu atmiņām būs arī vēsturiska vērtība, jo Jūs esat sava laikmeta liecinieki. Jūsu atmiņas nebūs tikai sausi fakti, bet dzīva, tuva cilvēka izjustais, vērotais. Jūs esat saite no pagātnes uz nākotni. Dzīves stāstu pētnieki, ja viņiem radīsies iespēja ar Jūsu stāstiem iepazīties, Jūsu atmiņās saklausīs pagātnes balsis, līdzīgai tam, kā mēs šodien labprāt lasām grāmatas par senajiem laikiem un cilvēku dzīvi. Mums šodien grūti iedomāties, kāda izskatīsies pasaule pēc gadu desmitiem, bet par mūsu pasauli mēs varam atstāt vislielāko un vienreizīgāko dāvanu – savas atmiņas!

Nevilcinieties, atrodiet klusu brīdi, ērtu stūrīti, un sāciet pārdomāt un pierakstīt! Iegādājieties piemērotu piezīmju grāmatu - izvēle ir plaša! Ja vēlieties pievienot fotogrāfijas, dokumentu kopijas, avīžu izgriezumus, varbūt vēstules, pievienojiet tās speciālās aploksnēs.

Rakstiet vienkāršiem teikumiem, lietojiet valodu, kādā Jūs runājat. Jūsu izteiksmes veids ir arī daļa no Jums, nākošas paaudzes vēlēsies Jūs saklausīt! Rakstīšanu sākot, pakavējieties atmiņās, pārcilājiet senus foto albumus, pārlasiet tuvu cilvēku vēstules, kādus atmiņu rakstus, savas dienasgrāmatas.

Padomājiet par savām agrākajām dzīves vietām, par cilvēkiem, kas bija Jūsu tuvuma, par darbiem, ko veicāt, par ģimeņu tikšanās reizēm. Mēģiniet atcerēties tuvo un attālāko ģimenes locekļu vārdus, dzimšanas laiku, dzīves vietas, dokumentējiet pēc iespējas vairāk cilvēku, ar kuŗiem esat tikušies. Dariet šo darbu ar prieku un patiku!

Kad lai rakstu?

Cenšieties mazliet rakstīt katru dienu. Atvēliet zināmu laiku un dariet to bieži!

Varbūt jūs vēlaties rakstīt savu dzīves stāstu chronoloģiskā kārtībā- sākot ar bērnību – cauri visiem dzīves posmiem. Ja tā - pārdomājiet savu dzīvi!

Par ko lai rakstu?

Vispirms dokumentējiet savu pilnu legālo vārdu, uzvārdu un dzimšanas datus.

Par bērnību

Kur dzimāt, augāt, jūsu ģimene, jaunāki/vecāki brāļi, māsas. Kā sapratāties, kā spēlējāties.

Agrā bērnība - kādas bija Jūsu rotaļlietas; atstāstiet kādu spilgtu notikumu – par tēvu, māti, vecvecākiem, kādi viņi izskatījās, kā ģērbās ikdienā, kā svētku reizēs, kādus Jūs viņus atceraties no agrās bērnības. Runājiet par draugiem, dzīvniekiem, rotaļlietām. Kā jutāties ģimenes pulciņā, starp citiem radiem. Vai Jums bija mīluļi - suņi, kaķi; to vārdi.

Spilgtākās atmiņas par vecvecākiem, varbūt dzīvojāt kopā, vai tie ar Jums nodarbojās? Lasīja grāmatas, strādāja rokdarbus. Mācīja kādus darbiņus. Veda uz baznīcu.

Vai atceraties kādus senus godus, parašas? Dziesmas, mīklas, teikas?

Ja dzīvojāt uz laukiem- atcerieties senās sētas, kādas tās izskatījās, lauku lopus. (Apzināties, ka jau šodien Latvijas vecās sētas var redzēt tikai Brīvdabas muzejā, mazbērnu dzīves laikā arī tur tās būs retums). Ganības, dabu. Vai Jūsu saimniecībā strādāja gājēji? Kā saime ar viņiem satika? Vai viņus uzskatīja par ģimenes locekļiem, ēdāt pie viena galda? Aprakstiet kādu tipisku maltīti. Aprakstiet kādu svētku galdu. Ko cepa. Ko vārīja.?

Vai prātā smaržas, bērzu birzis, ievu ziedi, pavasara pureņi, pārplūduši lauki, citi dabas skati; varbūt ikdienas notikumi, ēšanas reizes, ēdieni, kas garšoja, kas ne.

Ja bijāt pilsētnieks – kāda ir šī pilsēta Jūsu atmiņās? Kur spēlējāties, gājāt pastaigāties, varbūt pētījāt mūzejus, apmeklējāt teātrus, citus sarīkojumus. Ko darīja bērni dienās, ja vecāki strādāja?

Vai vecāki bija bargi, vai saprotoši. Vai jūs bieži sabāra? Vai kādreiz jūs sodīja; par kādiem pakāpumiem, pēra ar žagariem, citi sodi. Kā jutāties par pelnītu vai nepelnītu sodu? Vai vecāki ar jums jau agrā bērnībā daudz runājās, kādos brīžos.? Kas bija mīļākā persona - māte, vecmāte, tēvs, vectēvs, auklīte, citi? Kādēļ? Kā Jūs vecvecākus uzrunājāt?

par agro jaunību

Pirmās skolas gaitas, kur, cik tālu no mājām, kādus skolotājus atceraties, kādēļ. Kā jutāties skolas vidē, vai labi mācījāties. Kas interesēja, kas ne, kādēļ. Ja dzīvojāt mājās, kā tikāt uz skolu- kājām, cik tālu, kāds veda? Varbūt dzīvojāt internatā,pie radiem? Kādās ārpusskolas nodarbības piedalījāties - mazpulkos, skautos, gaidās, citur.

Vai bija jāpalīdz arī mājas darbos? Kādi bija Jūsu pienākumi. Darījāt tos labprāt?

Ganu gaitas, ja bijāt lauku bērniņš. Agrās stundas, slapjā zāle, dienas svelme, dziedāšana, lai pavadītu laiku. Ko dziedājāt, atceraties kādas dziesmas. Gaŗas stundas, īsas naktis.

Vai slimojāt? Kā Jūs ārstēja?

Kādas iespējas bija izglītību papildināt vidusskolā, ģimnazijā, varbūt kādā techniskā skolā? Aprakstiet skolas, skolotājus, savas klases, solus, galdus. Kur atradās Jūsu skola. Vai vecāki varēja segt izdevumus, varbūt pašiem bija jāgādā. Vai tie bija grūti laiki, labi laiki.

Jaunības prieki - ko darījāt- dejojāt, dziedājāt, sportojāt.

Vasaras prieki - zaļumballes, peldēšanās, riteņbraukšana, zirgu jāšana, kas cits.

Ziemas - slidošana, slēpēšana, pikošanās, sniega vīri.

Kā atceraties savu jaunību – gaišu, varbūt rūpju nomāktu. Kas bija nozīmīgākie cilvēki un kādēļ?

par vēlākiem jaunības gadiem

Studiju gaitas

Mācības universitātē vai citā augstākā mācību iestādē. Kādēļ izvēlējāties šo mācību lauku? Aprakstiet kādu dienu, vai nedēļu, studiju gados, varbūt kādu eksāmenu; vai mācījāties daudz, vai profesori ierosināja domāt, analizēt.

Kādi bija studentu galvenie izpriecu brīži. Draugi, idejas, materiālie apstākļi.

Atmiņas par dzīvi Latvijā divdesmitajos, - trīsdesmitajos gados.

Ko pirkāt, kas interesēja; grāmatas - kādas. Kuŗi rakstnieki un kādēļ, mūzika, māksla. Cik un vai varējāt par to interesēties? Kā pavadījāt brīvo laiku?

Ja strādājāt-

kādus darbus, kādēļ tieši tos izvēlējāties. Vai tie bija patīkami, kādēļ jā, vai ne. Pirmie darbi, kur, kuŗā laikā, cik ilgi.

Ja augāt kaŗa gados - ko atceraties par krievu un vācu okupācijām, pārmaiņām dzīvē. Atceraties izvešanas - draugu, tuvinieku zaudēšanu? Atceraties karaspēku maiņas. Ko dzirdējāt par okupantu nodomiem? Žīdu iznīcināšanu? Vai ģimenēs par to runāja? Aprakstiet kādus spilgtus notikumus, paskaidrojiet, kā jutāties dažādās situācijās.

Ja jūs iesauca armijā, izsūtīja darba rotās, kā to atceraties? (Šeit kaŗavīri var rakstīt savas atmiņas par kaŗa gaitām, pārdzīvojumiem, gūsta laiku.)

Atceraties kādas pārrunas vai lēmumus par Latvijas atstāšanu?

Ja atstājāt Latviju kopa ar ģimeni - no kuŗienes, kādos apstākļos, ar kuģi, auto, zirgiem.

Ko pārdzīvojāt, pēdējo reizi aizverot mājas durvis.

Vai atcerieties kādus citus cilvēkus, ar kuŗiem  bijāt kopā. Viņu vārdus?

Aprakstiet izbraukšanu no Latvijas.

Kaŗa gadu pārdzīvojumi Vācijā, varbūt krievu ieslēgumā, uzlidojumi, bumbošanas, bēgšana no vienas patvēruma vietas uz otru. Mēģiniet atcerēties un dokumentēt kaŗa šausmas, izmisumu, bezjēdzību.

Darbi Vācijā. Varbūt vācu skolas. Kā jutāties šai vidē? Bada - pusbada apstākļi.

Kā vadījāt dienas šai laikā. Vai ģimene varēja turēties kopā? Vai tuvumā bija draugi?

Kas bija Jūsu interesēs, par ko runājāt, vai sekojāt kaŗa notikumu gaitai?

par jaunību Vācijā – bēgļu nometnēs.

Kur dzīvojāt, aprakstiet savu nometni. Atcerieties labo, arī nepatīkamo.

Ja bijāt skolnieks, kādas bija skolas, skolotāji, draugi, mācību priekšmeti, nodarbības, izpriecas, panākumi, ārpusskolas nodarbības, gaidas, skauti, nometņošana. Ko labprāt darījāt, sportojāt, strādājāt rokdarbus, dziedājāt. Aprakstiet sīki  kādu dienu skolā, varbūt kādu notikumu, kas palicis spilgtā atmiņā.

Vai bijāt paēduši, apģērbti, kas gādāja.

Ja bijāt ģimenes cilvēks vai vieninieks, kā jūtaties saspiestajos apstākļos, kas traucēja visvairāk. Vienmuļība, bezdarbs, bezcerība, saspiestība.

Ko nometnē ēdāt, kā ģērbāties . Kā vadījāt dienas.

Ja Jums jau bija pašiem bērni, kā viņus audzinājāt. Kādas bija ziemas, vasaras.

Ko zinājāt par pasaules notikumiem, kas bija izziņu avoti. Kādas bija Jūsu cerības.

par Eiropas atstāšanu- nonākšanu tālākā trimdā, varbūt ASV, Kanādā, Austrālijā, Dienvidamerikā, citur.

Ka jutāties par ziņojumu, ka Eiropa jāatstāj.

Aprakstiet sīki izbraukšanas dienu, varbūt laiku, kas bija jāpavada transita nometnē.

Bijāt bēdīgi, priecīgi, kādēļ, satraukti par nezināmo nākotni.

Pirmie iespaidi uz kuģa, lidmašīnā.

Kuģis, viļņi, tumsa. Jūras slimības.

Iebraukšana Amerikā.

Kas saistīja Jūsu pirmo uzmanību? Brīvības statuja. Varbūt Elis sala.

Kas Jūs sagaidīja, kas deva darbu. Kādi bija Jūsu līdzpaņemtie priekšmeti, vai tie vēl saglabāti, kādēļ?

Aprakstiet pirmos iespaidus, pirmo dzīves vietu, pirmos darbus, apstākļus, cilvēkus; kā iejutāties vietējā vidē, grūtie sākuma gadi. Kā jutās Jūsu vecāki?

Varbūt bija jāpabeidz Vācijā uzsāktās skolas gaitas, aprakstiet skolas, kā tās atšķīrās no skolām Eiropā, pastāstiet par skolas biedriem. Kā jutāties?

Kaŗavīriem būs citi piedzīvojumi, varbūt Korejas karš, vēlāk Vietnamas karš. Aprakstiet savus pārdzīvojumus. Kas deva spēku izturēt?

Kā mācījāties angļu valodu.

Kā jutāties svešajā vidē, kas patika, kas ne, bijāt cerīgi, spēcīgi, apņēmīgi, jeb ļāvāt lietām ritēt savu gaitu? Vai vienmēr cerējāt atgriezties Latvijā? Vai par to runājāt ar radiem, draugiem?

Kā amerikāņi Jūs uzņēma, kā Jūs sadraudzējāties, ja vispār?

Kas bija pirmie lielākie pirkumi- automašīnas, mājas? Kas cits? Pastāstiet, kādēļ? Cik maksāja?

Izglītība/darbi

Ja bija iespēja - kur un kā ieguvāt tālāko izglītību, rakstiet detaļās – par skolu, studiju biedriem, profesoriem. Aprakstiet studiju gaitas, draugus, kā ģērbāties, jaunas parašas, citādām – neparastākām - izpriecām. Kas un kā sedzāt izdevumus? Aprakstiet kādu spilgtu notikumu un kādēļ tas palicis atmiņā.

Kādas bija attiecības studējošo(amerikāņu – latviešu) jauniešu starpā? Ko darījāt tikšanās reizēs? Par ko bēdājāties, par ko priecājāties. Jutāties apmierināti, varbūt ne. (Atcerieties, ka varbūt Jūsu skola pēc gadiem vispār nepastāvēs - par to Jūsu mazmazbērni varēs uzzināt tikai no Jūsu atmiņām.)

Vai dzīvojāt pie vecākiem studiju gados; kā varējāt sadzīvot; varbūt izvēlējāties dzīvot citur.

Varbūt Jūsu galvenā sabiedrība bija latvieši? Kādēļ! Latviešu organizācijas - jauniešu, pieaugušo. Gaŗezers. Tautas dejas, kori, baznīca, korporācijas. Stāstiet sīkas atmiņas! Kādēļ piedalījāties, kas saistīja. Kā latvietība bagātināja Jūsu dzīves? Jeb varbūt jutāties nevēlami iesaistīts.

Vai piedalījāties kādu organizāciju vadībā ? Kādēļ? Ko tas Jums deva? Vai darbojāties arī vietējās sabiedrības vidē? Kādēļ jā, vai kādēļ ne?

Ja nestudējāt, tad - kādi bija darbi, kādēļ izvēlējāties darīt tieši to, vai jutāties apmierināti, paskaidrojiet. Aprakstiet tipisku darba dienu.

Vai vietējā sabiedrība izrādīja kādu nepatiku, jo bijāt nesens ieceļotājs?

Kuŗas bija populāras darba vietas, kur labi maksāja, darbs bija interesants, daudzsološs.

Kāds bija atalgojums sievietēm salīdzinājuma ar vīriešu algām. Vai par to domājāt?

Ja esat sieviete, kā tikāt galā ar darbu un mājas dzīvi. Vai vīri bija izpalīdzīgi? Paskaidrojiet!

Vai strādājāt ārpus mājas, ja ģimenē bija bērni? Kādēļ? Kas auklēja bērnus?

Draugi

Kas bija Jūsu draugi - tikai latvieši, arī amerikāņi? Kādēļ?

Kā svinējāt mājas viesības? Dziedājāt, dejojāt? Kādas bija jaunu sieviešu – vīriešu attiecības. Aprakstiet kādas tradicionālas svinības Jūsu ģimenē.

Kādus ēdienus visbiežāk gatavojāt, vai produktu izvēle ar laiku mainījās?

Vai lietojāt alkoholiskus dzērienus un kādus? Vai kādam ģimenes loceklim, vai draugam, radās problēmas ar alkohola pārmērīgu lietošanu? Aprakstiet notikumus un kā ar šo krīzi cīnījāties. Kas palīdzēja, kas ne.

Mājas dzīve

Bijāt pārtikuši, pieticīgi, apmierināti? Kā dzīvojāt?

Kā iekārtojāt savu dzīves vietu? Kādas bija Jūsu mēbeles, cik istabu?

Kā izvēlējāties rajonu mājas iepirkšanai. Cik un vai svarīga bija vietējā sabiedrība?

Kā savu māju kopāt, audzējāt puķes, saknes, augļu kokus. Kas to darīja?

Iemīlēšanās, laulība

Aprakstiet tikšanos ar nākošo vīru/sievu. Kādēļ iemīlējāt tieši šo personu? Kur dzīvojāt tai laikā, kur iepazināties, kas Jūs saistīja, kādas bija Jūsu intereses, kas tuvināja - tautība, reliģiska pārliecība, polītiskie uzskati, kas cits.

Aprakstiet savas kāzas visās detaļās: baznīcu, mācītāju, mūziku, ceremoniju, draugus, viesus, ēdienu, tērpus, kāzu kleitu, puķes, kāda bija diena. Kāzās bieži atgadās neparasti atgadījumi. Pastāstiet par tiem. Kas palicis atmiņā, kas mazāk. (paturiet prātā, ka par kāzām un laulībām pēc gadu desmitiem varētu būt cita izpratne)

Esiet atklāti. Ja ģimenes dzīve bijusi grūtību pilna, rakstiet par to. Jūsu bērni būs pateicīgi par Jūsu atklātību.

Ja precējāties ar cittautieti, aprakstiet to. Kāda bija motivācija, kas saistīja, kā dzīve izvērtās, kādā valodā sarunājaties. Kā ar dzīves draugu – sveštautieti – jūtaties latviešu sabiedrībā, turpināt draudzēties ar latviešiem? Varbūt rodas vairāk draugu vietējā sabiedrībā. Kādēļ? Kas ir noteicošā valoda?

Ja dzīves pavedieni samezglojās, varbūt šķīrāties no vīra/sievas, aprakstiet to, tieši grūtības un kā ar tām Jūs cīnījāties un pārvarējāt, varētu dot padomu, nozīmīgumu nākošajam paaudzēm, visu izprotot.

Neviena dzīve nav tikai gaismas apspīdēta, ir slimības, miršanas gadījumi, sāpes, kas jāpārvar. Kā Jūs ar visu sadzīvojāt?.

Kāda bija Jūsu pirmā dzīves vieta ar jauno vīru/sievu, ģimene, bērni?

Kad sākāt ģimeni? Aprakstiet ģimenes pirmo dzīves vietu, arī vēlākās.

Bērnu dzimšana - kādos apstākļos, ko atceraties par dzemdībām, priekus, sāpes, pārdzīvojumus.

Kā uzsākāt tēva/mātes pienākumus. Kā bērnu audzināšana atšķīrās Jūsu laikā no tagadējiem.

Aprakstiet savu ģimeni. Bijāt atklāti ar bērniem, daudz jautājumus pārrunājat, bijāt mīloša jeb atturīga ģimene. Sarunājāties latviski? Vienmēr? Tikai ”mājas valodu”? Kādēļ? Kādas bija attiecības ar vīra/sievas vecākiem.

Kā svinējāt svētkus, īpašas ģimenes tradīcijas. Mēģiniet atcerēties mazās lietiņas, ko ēdāt, kā ģērbāties, kā pelnījāt naudu, ko varējāt atļauties sākuma gados, kā dzīves apstākļi uzlabojās, kādēļ. Ceļojāt, kopāt māju, dārzus, utt.

Kā redzat - doti sīki ierosinājumi, bet par visiem savas dzīves posmiem domājiet līdzīgi. Ne lielās lietas, bet mazie notikumi darīja Jūsu dzīves tik vienreizīgas. Fakti ir jādokumentē, bet sīkumi silda sirdi.

Un tā turpiniet savu stāstu cauri visiem savas dzīves posmiem, baltām un nebaltām dienām.

Brieduma gadi

Sasniegumi, panākumi. Kas darbā saistīja Jūs personīgi? Stāstiet detaļās par savu nodarbošanos, vienmēr paturot prātā, ka ir situācijas, un darbi, darba vietas, kas pēc gadu desmitiem būs izgaisuši no ļaužu atmiņām, par tiem lasīs vēstures grāmatās – un Jūsu stāstos!

Vai izvēlējāties pareizo profesiju, darbs sagādāja prieku?

Ja darbā bijāt augsti vērtēts/a - kā Jūs pats sevi vērtējat? Kas ir Jūsu panākumu galvenais iemesls? Izglītība, atdeve, centība, darba spējas, personība, čaklums, godīgums. (Droši vien visas šīs īpašības). Ja jūtaties, ka nekādus kalngalus nesasniedzāt, miniet to, un atcerieties, ka ne lielie panākumi nosaka Jūsu pamatvērtību!

Kā saskatiet sava dzīves drauga apmierinātību ar viņa/as izvēlēto profesiju? Pastāstiet !

Pastāstiet arī par savu bērnu centieniem, iespējām un sasniegumiem, viņu tālākajām dzīvēm. Kā viņu dzīves apstākļi atšķiras no jūsu apstākļiem attiecīgajā dzīves posmā un kādēļ. Runājiet arī par viņu nedarbiem, kā jūs ar viņiem cīnījāties. Par ko esat lepni, kas ir sagādājis vilšanos. Kas ir Jūsu bērnu un viņu draugu sarunu valoda? Ko domājat par asimilāciju? Novēršama? Uz cik ilgu laiku? Izsakiet savas domas un kā par to jūtaties.

Bērni atstāj ģimenes ligzdu. Kur izvietojušies, dzīvo Jums tuvumā? Kā par to jūtaties?

Attiecības ar jaunāko paaudzi, kā izprotat patreizējos apstākļus?

Ja kāds no bērniem precējies ar sveštautieti, kā Jūsu ģimene to uztver. Esiet patiesi.

Kādēļ varat/nevarat saprasties ar dēla/meitas izredzēto dzīves draugu? Vai redzat starpību viņu dzīves izpratnē, vērtību izpausmē - kā un kādēļ.

Mazbērni - vai varat ar viņiem sarunāties latviski, kādēļ jā - vai ne. Kā par to jūtieties? Ja mazbērni pieauguši, kā vērtējat viņu dzīves, viņu centienus, dzīves izpratni un intereses - no Jūsu redzes viedokļa, un kādēļ.

Pensijas gadi

Tālākas intereses, iespējas. Jauni vaļas prieki? Aprakstiet savu dienu! Ko varbūt vēlētos mainīt un kādēļ? Ja tā, kas kavē Jūs meklēt citu atrisinājumu.

Veselības jautājumi. Svarīgi aprakstīt ģimenes slimību vēsturi, nākotnē šī dokumentācija var būt ļoti nozīmīga Jūsu ģimenei iedzimtības jautājumos.

Vai un kā mainījušies uzskati, dzīves pamatvērtību analīze. Kas ir tās garīgās vērtības, kas palīdzēja Jums izdzīvot pēdējo gadsimteni kā latvietim - vai labam cilvēkam?

Jeb varbūt latvietībai ir bijusi minimāla nozīme Jūsu dzīvē. (Jūsu uzskatiem nav jābūt pareiziem vai nepareiziem, tiem jābūt atklātiem! Vienīgi tad nākošās paaudzes Jūs patiesi izpratīs)

Jūsu labie gadi, liesie gadi. Izsakiet Jūsu uzskatus par politiku, reliģiju, par ciemošanos – varbūt dzīvi - atkal Latvijā.

Speciālās intereses - svarīgas!.

Patreizējie apstākļi.

Kur dzīvojat? Savā mājā, dzīvoklī, citur. Vai tuvumā dzīvo radi, draugi, paziņas? Jūtaties apmierināts. Varbūt  esat vientuļi, aizmirsti?

Ja esat atraitnis/atraitne aprakstiet savus pārdzīvojumus, atskatieties uz notikušo.  

Ko darāt ikdienā?

Aprakstiet savu ikdienu.

Aprakstiet savas izjūtas, pārdomas par pārdzīvoto, Jūsu atziņas, dzīves izvērtējumus.

Kas dzīvē - atskatoties - sagādāja vislielāko prieku, kas vissmagāko vilšanos.

Ja nevēlaties rakstīt chronoloģiskā kārtībā:

variet arī pierakstīt dzīves notikumus, kā tie ienāk Jūsu apziņā - kādu spilgtu bērnības, jaunības notikumu, kādu kaŗa gadu pārdzīvojumu, nometņu laiku epizodi.

Tāpat varat pierakstīt kādu spilgtu atgadījumu Amerikā, darbā, skolā, ģimenē. Varbūt kādu pavisam ikdienišķu pārdzīvojumu.

Aprakstiet kādu saules lēktu vai saules rietu, kādu dienu pludmalē, vai mežu pielijušā rudens dienā, kādu siena grābšanas vai kartupeļu talku.

Aprakstiet kādu ceļojumu, jaunus atklājumus, neredzētus brīnumus.

Aprakstiet savu vīru, bērnus, radus ar kādu spilgtu gadījumu.

Noteikti uzdodiet pierakstīto notikumu datumus, gadus. Par cilvēkiem rakstot, uzdodiet viņu pareizos vārdus, uzvārdus, dzimšanas datus, kur vien iespējams.(tante Anna, krustēvs Jānis pēc 50 vai 100 gadiem nebūs pazīstami!)

Nebēdājiet, ja Jums šķiet nesvarīgi vismazākie sīkumi, pēc gadiem tos ar pateicību uzklausīs Jūsu nākošās paaudzes.

Protams, varat rakstīt latviešu vai angļu valodā.

Izmantotās vēres:

1. Linda Spence Legacy, A Step- by -Step Guide to Writing Peronal History, Swallow Press/Ohio University Press , Athens, Ohio, Published 1997

2. Personīgie novērojumi un sarunas, kā arī dzirdētie ierosinājumi mutvārdu krāšanas ekspedīcijās ASV un Latvijā.

Ieteikumus sagatavoja Biruta Abula.