 |
|
   |
MUTVĀRDU VĒSTURE Sagatavojusi Maija Hinkle SATURS
Vēstures un novadpētniecības klasēs Amerikāņu skolās arvien vairāk tiek pielietota arī mutvārdu vēstures metodika. Parasti apskatot kādu vēstures periodu, jeb kādu specifisku tēmu, kā, piemēram, Otro pasaules karu, skolēni ne tikai mācās par notikumiem no grāmatām un vēstures avotiem, bet arī paši intervē šī notikuma acu lieciniekus. Iegūtos materiālus viņi apstrādā un no tiem un grāmatu informācijas izgatavo kopsavilkumu, secinājumus, un tos parāda skolotājam jeb plašākai lasītāju/skatītāju saimei kaut kādā uzdotā veidā. Visparastā¬kais ir uzrakstīt par intervijām un vēstures notikumiem rakstu darbu, bet ir daudzi citi veidi kā rezultātus var lietot un parādīt. Mutvārdu vēstures metodei un skolēnu pašu intervijām ir vairāki pozitīvi rezultāti. Vispirms jau intervijas skolēniem parasti padara aprakstītos notikumus daudz dzīvākus, interesantākus, kad viņi pēkšņi atskārst, ka vēsture nav tikai kaut kas sauss un pagājis, tā ir daļa arī no cilvēkiem kuŗus viņi pazīst. Otrkārt, intervijas būvē tiltus starp paaudzēm, tie palīdz jauniem cilvēkiem just empātiju ar vecajiem, it sevišķi ja runa iet par laiku, kad stāstītājs un vēstures liecinieks bija tikpat vecs kā jaunais skolnieks ir tagad. Treškārt, intervēšana un interviju apstrāde iemāca skolēniem metodes, kas viņiem noderēs arī amerikāņu skolā un dzīvē. Ceturtkārt, lietošanas veidi rosina radošo fantāziju, izdomu. Lai sāktu diskusiju par to, ko ieteikt un pielietot Amerikas latviešu papildskolās, es piedāvāju sekojošos ierosinājumus, un ceru, ka Jūs paši – skolotāji, vecāki, nometņu programmu vadītāji – idejas papildināsiet, pārrunāsiet, un dažreiz arī izmēģināsiet. Es zinu, ka daudziem no Jums, kas mācat Amerikāņu skolās ir pieredze ar MV lietošanu skolās. Arī nometņu vadītājiem ir pieredze. Vislabāk es gribētu izveidot sarunu loku (listserv) internetā kur mēs katrs varētu ieteikt citas idejas, izstāstīt Jūsu pašu pieredzi, kas strādā, kas ne, novērtēt, kritizēt, utt.
No Mutvārdu vēstures asociācijas (Oral History Association) skolu programmas 1. Sarunā intervijas laiku 2. Sagatavojies intervijai. Pārskati informāciju, ko Tu jau zini par autoru. Pārlasi un iegaumē galvenos jautājumus, ko Tu plāno autoram jautāt. Izlem vai pielikt jeb atņemt kādus jautājumus. Padomā par cilvēku, ko Tu intervēsi un par viņa vienreizējo pieredzi, ar ko viņš/viņa varētu dalīties un aprakstīt. Ja Tu nejūties pietiekami sagatavojies, papētī tēmas vēlreiz. 3. Intervijas priekšdarbi un līdzņemamie priekšmeti -uzliec lipekļus un uzraksti informāciju kasetēm -pārbaudi magnetafonu -pārbaudi mikrofonu -ierunā pamatinformāciju: autora vārdu, intervijas vietu un datumu, projekta nosaukumu, intervētāja vārdu -paņem līdzi vairākas ekstra kasetes -vairākas ekstra baterijas -jautājumu lapu -rakstuli un papīru -dokumentācijas formas -lielu aploksni, kur visu informāciju un papīrus ielikt 4. Ierašanās un sākums. Uzstādi aparatūru, kur Jums abiem būs ērti, piemērām, blakām jeb stūrī pie galda. Nogriez ārpus intervijas trokšņus, piem., televīziju. Izskaidro, ka Tu jautāsi daudz jautājumu un ka būs daudz laika atbildēt. Pastāsti arī, ka beigās Tu gribēsi lai autors paraksta atļauju interviju noguldīt Nacionālā Mutvārdu vēstures kollekcijā un Amerikas krātuvē, un lietot pētījumos un publikācijās. 5. Izņem visu aparatūru, jautājumu lapas un foto aparātu. 6. Ja viss ir kārtībā, sāc interviju. Sākuma jautājums varētu būt: Ar ko Tu gribētu sākt stāstīt par savu dzīvi? Jeb Pastāsti par saviem senčiem. Sarkanai gaismiņai magnetafonā vajadzētu sākt zibsnīt, kad cilvēks runā. Smaidi, reaģē uz autora stāstu ar daudz bezvārdu reakcijām. Atceries padomus par to, kā jautāt. 7. Koncentrējies uz to, ko autors stāsta. Mēģini uzķert un turpināt autora pavedienus. 8. Apturi magnetafonu (uz „pauze”), ja ir kāds pārtraukums. 9. Kad viena kasetes puse ir pilna, magnetafons noklikšķēs. Apgriez kaseti, piespied „play” un „record”, pagaidi pāris sekundes un turpini interviju. 10. Sesijas beigās aizpildiet dokumentācijas lapas un savāc savu aparatūru. Nofotografē autoru un sarunā turpinājumu, ja vajadzīgs.
1. Klausies. Intervija nav dialogs. Intervijas jēga ir lai iegūtu autora stāstu. Klausies uzmanīgi, meklē iespējas turpināt autora pavedienu. Mēģini ieraudzīt jaunas tēmas un pavedienus autora stāstā. 2. Esi ziņkārīgs. Prasi lai autors izskaidro lietas un notikumus, definē vārdus un izteicienus, ko tu nesaproti, apraksta fizisko apkārtni un lietas. 3. Jautā tikai pa vienam jautājumam. Ja autors dzirdēs veselu strīpu jautājumu, tad viņš/viņa parasti atbildēs tikai pirmo jeb pēdējo jautājumu. 4. Smaidi un māj ar galvu. Skaties uz autoru un reaģē uz viņa teikto ar smaidu un ķermeņa valodu, ne ar vārdiem. Ja viņš domā, ka Tev neinteresē viņa teiktais, viņš apstāsies stāstīt. 5. Klusēšana var būt zelta vērta. Dod autoram iespēju apdomāties, ko un kā viņš grib stāstīt. Klusē un gaidi; izskaiti lēnām līdz desmit pirms Tu prasi nākamo jeb atkārto iepriekšējo jautājumu. Atslābinies, uzraksti dažus vārdus uz pieraksta lapas. 6. Neiejaucies labā stāstā. Bet ja autors pārāk nogriežas no tēmas, atgriez viņu atpakaļ cik pieklājīgi Tu spēj. Tu varētu teikt, „Tas ir ļoti interesanti, bet es gribētu dzirdēt vairāk par....” 7. Nestrīdies ar autoru. Intervija nav pratināšana. Tu tikai gribi savākt pēc iespējas vairāk informāciju, kas varētu būt noderīga. 8. Mēģini izvairīties no informācijas, ko autors negrib oficiāli teikt. Palūdz vai tu varētu ieskaņot visu viņa teikto; izskaidro, ka viņam būs iespēja izdzēst un rediģēt viņa teikto vēlāk. 9. Nobeidz interviju laicīgi (parastais intervijas garums ir 60-120 minūtes). Vienmēr paprasi vai ir vēl kas, par ko autors gribētu runāt, jeb piemetināt. Pagaidi brīdi pirms Tu pasaki paldies un nogriez aparātu. 10. Pasaki autoram paldies un izpildi dokumentācijas lapas, ieskaitot atļauju lietot interviju.
Labs jautātājs Ir divejādi jautājumi Visiem jautājumiem vajadzētu būt pirmā tipa jautājumiem, izņemot, ja tiek prasīts pēc specifiska datuma, cilvēka vārda jeb notikuma nosaukuma. Daudzi jautājumi prasa kāpēc: Kāpēc Tu ar savu ģimeni atstājāt Latviju? Daži jautājumi prasa kā: Kā Tu juties atstājot savu māju? Daži jautājumi prasa ko Tu darīji: Ko Tu darīji ar mājas atslēgām, kad Jūsu ģimene atstāja māju otrā pasaules kara beigu posmā? Daži jautājumi būs aprakstoši: Apraksti, kā Jūs bēgāt?Apraksti, kur Jūs bēgļu nometnē dzīvojāt? Apraksti pirmos notikumus, kad Jūs iebraucāt Amerikā? Apraksti savu pieredzi kara laikā latviešu leģionā. Daži jautājumi izrietēs no autora teiktā: Tu teici, ka Tu gāji kursos nometnē. Pastāsti tuvāk par to. Daži jautājumi prasīs stāstītājam novērtēt notikumus: Kā Tu domā latviešu tikumi un dzīves parašas mainījās dzīvojot bēgļu nometnēs? Kas bija labs, kas slikts nometnēs dzīvojot? Daži jautājumi prasīs pēc definīcijas: Ko nozīmē vārds „dīpītis”? Daži jautājumi prasīs pēc vairāk detaļām: Pastāsti tuvāk par to, ko Tu strādāji Amerikā iebraucot? Pastāsti vairāk par to, kas Jums pie amerikāņiem likās neparasts jeb jocīgs? Viens no grūtākiem jautājumiem ir par negatīvām lietām un notikumiem: Daži cilvēki tagad kritizē leģionārus, ka viņi karoja vācu pusē, lai arī viņi bija Latvijas divīzijās. Ko Tu domā par to? Kad jautājums ir par sevišķi kontraversiālām un jūtīgām lietām ( piem. notikumiem kara laikā, vācu okupācijas laikā), atļauj stāstītājam atbildēt trešā personā: Runājot par notikumiem vācu okupācijas laika pirmās dienās, ko Tavā apkārtnē zināja par žīdu geto nodibināšanu un iznīcināšanu? Apraksti, kas notika Jūsu apkārtnē.
TĒMAS UN JAUTĀJUMI MV INTERVIJĀM UN PROJEKTIEM LATVIEŠU PAPILDSKOLĀS I Pirms Latvijas atstāšanas 1. Bērnība, skola, jauniešu izdarības, varbūt arī armijas pieredze Latvijas laikā. 2. Jebkurš dzīves aspekts Latvijas neatkarības laikā, piemēram, svētku svinēšana, patriotiskās izpausmes, dzīve laukos, skolas, utt. 3. Pirmā krievu okupācija a. Padomju armijas ienākšana, Daugavpils Dziesmu svētki, cilvēku attieksme pret krievu ienākšanu, 4. Vācu okupācija a. Padomju armijas atkāpšanās, vāciešu ienākšana II Latviju atstājot 1. Kāpēc ģimene atstāja mājas? Kas izšķīrās par atstāšanu? 2. Kas ceļoja? Kas palika Latvijā no ģimenes, mājas iedzīvotājiem? 3. Ko ģimene paņēma līdzi no materiālās kultūras? Kāpēc? Vai kaut kas ir arī atkļuvis līdz Amerikai? 4. Kā ceļoja? (zirgiem, vilcienu, kuģi, laivu?) 5. Latvijas atstāšana – sajūtas, ko darīja pats un citi? (piemēram, uz kuģa gandrīz vienmēr cilvēki dziedāja „Dievs, svētī Latviju” un raudāja) 6. Domas par atgriešanos jeb neatgriešanos. 7. Kas notika pa ceļam? Sevišķi atgadījumi, uzlidojumi, bēgšana no krieviem, utt. 8. Kas notika nonākot Vācijā jeb citur? Nometnes pirms kara beigām. 9. Saskare ar krievu jeb vācu armijām, ar leģionāriem? III Karavīru pieredze 1. Kā nonāca armijā? Kurā armijā? 2. Kuros gados? 3. Kādā pakāpē, darbā? 4. Ja tika iesaukts, kā par to jutās? Ja pieteicās, tad kādēļ? 5. Kā vērtē leģionārus tagad un toreiz? Kādēļ viņi cīnījās? Ko atbild tiem, kas tagad saka, ka nevajadzēja iet, ka vajadzēja atrast citu veidu kā reaģēt uz krievu spiedienu pret Latviju? 6. Vai zināja par nacionāliem partizāniem, kureliešiem, piemēram? Kādēļ neaizgāja ar tiem? 7. Pieredze kara laikā armijā, spilgtākie notikumi. 8. Kara beigas, kur viņš atradās? Kas notika? 9. Gūstekņu nometnes. (kad, kur, kas notika, pārtika, dzīvošanas apstākļi, medicīniskā aprūpe, saskare ar citiem, karavīru savstarpējās attiecības, svētki, organizēšanās) 10. Karavīru nometnes Vācijā. IV Vācijā (pēc kara un pirms izceļošanas uz Ameriku) - DP nometņu dzīve 1. Kā nonāca nometnēs? 2. Dzīves apstākļi nometnēs: a. kur dzīvoja 3. Skolas a. Ko mācījās 4. Kultūras dzīve a. Teātra uzvedumi, koncerti (koris, utt), opera, balets 5. Reliģiskā dzīve a. Dievkalpojumi 6. Citas tautības nometnē, savstarpējas attiecības, vērtējumi. 7. Saskare ar vāciešiem. 8. Izceļošana uz Ameriku a. Kas un kā izšķīrās uz kurieni braukt? V Pirmie gadi Amerikā - vispārējas tēmas un jautājumi personīgā plāksnē 1. Pirmie iespaidi Amerikā – kur iebrauca, kas saņēma, kas notika? 2. Pirmās sajūtas pēc iebraukšanas, vērtējumi. 3. Zīmīgi, jocīgi, jeb interesanti notikumi un atgadījumi jaunajā vidē. 4. Saskare ar amerikāņiem. 5. Skola un izglītība – amerikāņu un latviešu. 6. Darba situācijas. VI Latviešu organizēšanās Amerikā 1. Vietējo latvisko organizāciju izveidošana – draudzes, biedrības, skolas, sporta komandas, utt. 2. Jaunatnes rosmes sākumā, jaunatnes dienas. 3. Ziņas, saskare ar Latviju pirmā Amerikas posmā. a. Personīgā plāksnē 4. Latvijas vēstniecība Padomju Latvijas laikā un tagad. 5. Koporganizāciju sākumi – ALA, Daugavas Vanagi, ALJA, utt. 6. Teātra grupas, kori, un citi kultūras nozares veidi. VII Intervijas ar un par izciliem sabiedrības locekļiem VIII Latviskās identitātes nostiprināšana trimdā – ’70. un ’80. gadi. 1. 2x2 nometnes – sākumi, apraksti, atmiņas. 2. 3x3 nometnes 3. Rietummičiganas studiju centrs 4. Vasaras Vidusskolas – Gaŗezers, Beverīna, Kursa IX Attiecības ar Padomju Latviju 1. Asie strīdi, nesaskaņas, „nelokamās stājas” laiks latviešu sabiedrībā trimdā attiecībā pret saskari ar Padomju Latvijas kultūras darbiniekiem, kultūru, un Latvijas apmeklēšanu – 70’tie un 80’tie gadi. 2. Intervijas ar tiem, kas brauca uz Latviju pirms neatkarības, sekmēja Latvijas kultūras darbinieku viesošanos Amerikā, utt. X Kopš 1991. gada 1. Atgriešanās uz dzīvi Latvijā; intervijas ar tiem, kas to ir izdarījuši 2. Palīdzība Latvijai, dzīvojot Amerikā (tas darīts vismaz 6 dažādos veidos). XI Tēmas, kas ir specifiskas kādai vietējai sabiedrībai jeb pilsētai. (Piemēram, es ņemšu Vašingtonu, DC, ko es vislabāk pazīstu, bet katrai pilsētai būs šādas tēmas.) 1. Veclatvieši, kas sagaidīja un palīdzēja Otrā pasaules kara bēgļiem, kad viņi iebrauca. 2. ‘Bībeles māja’ – pirmā apmešanās vieta daudziem latviešiem. 3. Vašingtonas draudzes sākumi un Augustanas baznīca. 4. Haiatsvilles baznīcas iegāde, nodegšana, jaunās baznīcas saknes. 5. Baznīca Rokvillē – tās vēsture, māksla, kas tur atrodas (piem., Linarta logi), pensionāru nams, koporganizāciju un Baltiešu organizāciju sadarbība, utt. 6. Amerikas Balss latviešu valodas raidījumi, cilvēki, kas tur darbojās, sevišķi zīmīgi notikumi, utt. 7. Amerikas latviešu teātra Vašingtonas kopa un Osvalds Uršteins, pēc tam Anda Uršteina Juberte. 8. Latvijas vēstniecība pirms un pēc neatkarības 9. „Jānīša pagrabiņš” – jauniešu satikšanās vieta sestdienu vakaros ‘50’tos gados. 10. ALA-s dibināšana, darbība, birojs Vašingtonā – kas tur strādāja, kā, utt. 11. PBLA darbība, birojs. 12. Amerikas kongresa iespaidošana, Ojārs Kalniņš u.c. 13. Latviešu muzejs – izveidošana, kas tur tagad notiek, cilvēki. 14. Latviešu skola – sākumi, Haiatsvillē, Rokvilles baznīcā, vasaras nometne, izbraukumi. 15. Sevišķi krāsainas personības Vašingtonā
INTERVIJU GALA ‘PRODUKTS’ - LIETOŠANAS, PARĀDĪŠANAS VEIDI, PROJEKTI I Rakstu darbs (parasti arī ar fotogrāfijām un citiem ilustratīviem materiāliem). Raksts apraksta stāsta kontekstu, apskatāmā jautājuma/tēmas vēsturi. No intervijas lietoti zīmīgi citāti jeb svarīgi izvilkumi. Gala rezultāts ir izdrukāts uz papīra. A. Raksts par kādu tēmu. Katra bērna jeb klases raksts ir par kādu citu daļu no lielākas tēmas, ko beigās visu kopā var izveidot par grāmatu. II Plakāts (ar vairākiem paneļiem, lai varētu to izstādīt stateniski uz galda) A. Viens iespējamais paneļa variants: - Informatīvs paragrāfs ar stāsta kontekstu B. Cits variants: - Viens panelis ar stāsta kontekstu, vēsturi, fotogrāfijām, utt. III Video programma IV „Radio” programma V Īsa ludziņa, ko visa klase var uzvest VI Elektroniska prezentācija, ko var ievietot internetā, teiksim ALA-s mājas lapā kā piemēru no skolēnu darbiem. VII Izstāde ar intervēto cilvēku jeb intervijā aprakstītā laika relikvijām. Foto albūmi.
PADOMI MUTVĀRDU VĒSTURES PRAKSĒ: BIBLIOGRAFIJA Latviski: ALA-MV dalībnieki, Rokasgrāmata intervētājiem, ALA, 1999. Kārpentere, Inta Gāle, „Mutvārdu intervija: teorija un prakse”, Spogulis, 2001., Rīga. lp.162-177. Ķīlis, Roberts (sastādītājs). Atmiņa un vēsture – no antropoloģijas līdz psicholoģijai. Rakstu Krājums, N.I.M.S. Rīga, 1998. Lūse, Agita (sastādītāja un redaktore). Cilvēks. Dzīve. Stāstījums. Rakstu krājums. Latvijas antropoloģijas biedrība, Latvijas Universitātes literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2002. Māra Zirnīte (sastādītāja). Latvijas mutvārdu vēsture: Spogulis. Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība. Rakstu krājums. LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts. Rīga, 2007. Angliski: Ritchie, Donald A. Doing Oral History. London: Oxford University Press, 2003. Sommer, Barbara, W., and Mary Kay Quinlan. The Oral History Manual. Walnut Grove, CA: AltaMira, 2002. Padomi skolotājiem: Whitman, Glenn. Dialogue with the Past. Engaging Students & Meeting Standards through Oral History. AltaMira Press. 2004.
Skultāne, Vieda. Testimony of Lives. Routledge Press, London. 1998. Zirnīte, Māra un Hinkle, Maija (sastādītājas). Mutvārdu vēstures avoti. Dzīvesstāstu izlase. Konferences “Dzīvesstāsti – vēsturē, kultūrā, sabiedrībā” materiāli. 2003. Otrais izdevums: 2004. Rīgā. Zirnite, Mara un Hinkle, Maija, Editors.. Oral History Sources of Latvia. History, Culture and Society through Life Stories. 2003 and Second Edition, 2005. Riga. Internetā: www.dzivesstasts.lv
PĒCKARA LAIKS (DP NOMETNES. GŪSTS): BIBLIOGRAFIJA (nepilnīga) Vēstures grāmatas un rakstu krājumi: Daina Kļaviņa un Māris Brancis, Sastādītāji. Konferences Trimda, kultūra, nacionālā identitāte referātu krājums. Pasaules brīvo latviešu apvienības kultūras fonds, Latvijas valsts arhīvs. Sastādītāji. Rīgā: Nordik 2004. 622 lpp. Daukste-Silasproģe, Inguna, Latviešu literārā dzīve un latviešu literatūra bēgļu gados Vācijā 1944-1950. Zinātne, Rīgā. 2002. Hausmanis, Viktors, Latviešu teātris trimdā – Vācija, Austrija, Beļģija, Dānija, Anglija, Zviedrija. Zinātne, Rīgā. 2005. Pasaules tālēs: latviešu skautisma astoņdesmit gadi. Latviešu skautu kustības izdevums. Rīgā: Junda, 2000. gadā. 611 lpp. Tichovskis, H. Redaktors, Latviešu trimdas desmit gadi, rakstu krājums. Astras apgāds, 1954. Wyman, Mark, DP’s – Europe’s Displaced Persons, 1945 – 1951. Cornell University Press, Ithaca, NY, Second Edition, 1998. Atmiņu stāsti, memuārliteratūra, dienasgrāmatas: Abula, Biruta, galvenā redaktore, Aivars Aistars redaktors, Auseklieši no pažobelēm pasaules tālēs 1945 – 1950 Kalamazū, MI ASV: Auseklieši, 2004. 281 lpp. Benson, Vincent (Arturs Lejnieks), To No Man’s Glory, A Child’s Journey from Holocaust to Healing, A Memoir. Silver Dove Publishing, 2000. Bērziņa, Lūcija, Pa svešiem lielceļiem. Atmiņu skicējums. LaRAs grāmatu klubs, 1991. Ebenveilerieši 1945-1949 Rīgā, 1998 Plume, Ventis & John Plume, Editors, Insula – Displaced Persons Assembly Center, A Latvian Memoir, Kirk House Publishers, Minneapolis, MN, 2004 Rudzīte, Rūta, Vecmāmiņ, kas ir trimda?/ Vecmamin, What is Exile? Elpa, Rīga, 2003. Tauriņš, Alfreds Prof., Between Two Tyrannies. Diary of a World War II Refugee. Translated and edited by Elsa Taurins Dwyer. 2003. Zaļinskis, Auseklis, Bez ienaida un bailēm. Latviešu gūstekņi Otrā pasaules kaŗā. I Gauja, 1991. Periodiskie izdevumi: Visi LAIKA agrākie izdevumi pieejami; arī mikrofilmā, Ņujorkas Publiskā bibliotekā –Slāvu un Baltiešu nodaļā, Fifth Ave and 42nd Street, Rooms 216-217, New York, NY 10018-0940 Kontakta persona Jānis Krēsliņš, e-pasts: JKreslins@aol.com
(Ļoti saīsināts saraksts no daudzām iespējamām grāmatām) Vispārējas vēstures grāmatas un rakstu krājumi: Kārklis, Maruta, Streips, Līga un Streips, Laimonis, The Latvians in America, 1640-1973. Oceana Publications, Inc. Dobbs Ferry, NY, 1974. Plakans, Andrejs, The Latvians, a Short History, The Hoover Institution, 1995. Vietējo organizāciju, pilsētu un koporganizāciju vēstures un atmiņu grāmatas: Atmiņu taka 1950-2000, Kalamazū latviešu biedrība 2000. Atskats uz Mančesteras draudzes piecdesmit gadiem 1952-2002 Mančesteras draudze Konektikutā, ASV 2002. Auseklieši no pažobelēm pasaules tālēs 1945 – 1950 Biruta Abula galvenā redaktore, Aivars Aistars redaktors Kalamazū,MI ASV: Auseklieši, 2004. 281 lpp. Deitonas latviešu draudze 40 gados, Redaktors Aleksandrs Dzirne. Deitonā, Ohaijo, ASV: Deitonas Latviešu Ev. Lut. Draudze, 1993. 109. lpp Kalamazū latviešu biedrības 25 gadi, Kalamazū latviešu biedrība 1975. Konferences Trimda, kultūra, nacionālā identitāte referātu krājums. Pasaules brīvo latviešu apvienības kultūras fonds, Latvijas valsts arhīvs. Sastādītāji Daina Kļaviņa un Māris Brancis. Rīgā: Nordik 2004. 622 lpp. Latviešu nams Indianapolē, K. Sventeckis, Latviešu sabiedriskā centra izdevums Indianapolē 1998. Mančesteras Latviešu Ev. Lut draudzes nama zelta grāmata – (rokrakstā) Nujorkas Latviešu Evaņģeliski Luteriskā Draudze 1896-1998, Latviešu evanģeliski luteriskā draudze Ņujorkā 2000. 326 lpp. Pasaules tālēs: latviešu skautisma astoņdesmit gadi. Latviešu skautu kustības izdevums. Rīgā: Junda, 2000. gadā. 611 lpp. Uz tūkstošgades sliekšņa, Klīvlandes grāmatas otra daļa. Klīvlande, Ohaijo. Ap 400 lpp. Vašingtonas draudzes vēsture. Sastādītājs A. Veinbergs. Mežābele, Itakā, NY, 1991. Silvija Meija Ph.D. Latvians in Michigan. Izdos Michigan State University Press, 7. 2005, angļu valodā. Varēs iegādāties Barnes and Noble veikalos vai pasūtīt “online”
|