INTEGRĀCIJAS PRAKSES MUTVĀRDU VĒSTURĒ:
SOCIĀLĀS ZINĪBAS SKOLĀS

Atskaite par Sorosa fonda – Latvija programmas “Pārmaiņas izglītībā” atbalstīto projektu, 2002

Projekta izpildītāji:

Sabiedriskā organizācija Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts

Projekta direktore: Māra Zirnīte, asociācijas valdes priekšsēdētāja, projekta koordinatore Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā ( LU FSI)

Projekta dalībnieki: Janīna Kursīte, LU profesore,
Augusts Milts,  Dr. habil phil. emeritus,
Ritma Rungule, Dr. Soc.
Dace Bormane, filozofe, LU FSI
Ilze Didrihsone, bakalaure LU FSI
Ieva Garda, bakalaure LU FSI

Projektā iesaistītie speciālisti:

Baiba Bela – Krūmiņa, doktorantūras studente LU FSI
Maruta Pranka, socioloģe, LU FSI
Maruta Jurjāne, kino režisore
Latvijas Vēstures skolotāju asociācijas vad. Aija Kļaviņa,
Asociācijas locekles: Ieva Gundare,
Rīgas 69. vidusskolas vēstures skolotāja Dzintra Liepiņa,
Rīgas 49. vidusskolas vēstures skolotāja Aina Babre,
Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolotāja Ilga Kapeniece,
Liepājas 8. vidusskolas skolotāja Ārija Paipa

Izmantotie pētījumi,  sadarbība ar  citiem pētniekiem:

Dagnija Baltiņa, Andrejs Eglītis, Sergejs Ronis. Projekts ar SFL un LCESC atbalstu: Šķēršļi sabiedrības integrācijai Latvijas jauniešu vidū, Rīga 2002
Ilze Vasariņa. Multikulturālisma attīstības iespējas Rīgā -  dzīves stāstu perspektīvā.
Kursa darbs,  Rīga, 2001
Pretrunīgā vēsture, skolotāju rokasgrāmata. Izdevējs: Latvijas Vēstures skolotāju asociācija, SIA “N.I.M.S.” 2000.
Korjuss H. Igauņu kopiena Latvijā. Kultūrautonomijas perspektīvas un pamati  XXI gadsimtā. Izglītības situācija Rīgas Igauņu skolā. Rīga: Audiovizuālā studija, 2000
Korjuss H. Rīgas Igauņu skolas skolēnu iekļaušanās latviešu sabiedrībā. Rīga: Audiovizuālā studija, 2000

Pateicība

Par sekmīgu projekta norisi darba grupa pateicas projekta pārraudzei SFL programmu koordinatorei Aijai Tūnai;
Latvijas Vēstures skolotāju asociācijai;
Multietniskās jauniešu auditorijas diskusiju vadītājiem Irinai Viņņikai  un Sergejam Ronim - par iespēju piedalīties diskusijās;
Skolotājām Ilgai Kapeniecei, Ārijai Papai, kā arī Rīgas Ukrainas vidusskolas un Liepājas 8. vidusskolas vadībai par atsaucību projekta eksperimentālās daļas organizēšanai;

Pārskats par Projekta norisi

Projekta priekšvēsture:

Sabiedriskajā organizācijā Dzīvesstāsts apvienotais pētnieku kolektīvs sistemātiski veic kvalitatīvos pētījumus socioloģijā, organizē ekspedīcijas,  izmantojot mutvārdu vēstures, dzīvesstāstu intervēšanas metodi. Ar Nīderlandes karalistes vēstniecības Rīgā atbalstu izveidota interneta mājas lapa: www. dzivesstasts.lv

ASV vēstniecības Demokrātijas komisijas mazo projektu konkursā gūts atbalsts video aparatūras iegādei. Ar to var dokumentēt pētījuma procesu un iekļaut video dokumentu kā paraugu un uzskates  līdzekli metodes integrēšanai izglītībā.

Mutvārdu vēstures pētījumi skolās un augstskolās izraisīja jauniešu interesi, par ko pārliecinājāmies ekspedīcijās: Dagdā ( 1999); Viesītē, Aknīstē, Neretā ( 2000); Liepājā (2001).

Pētījumu rezultātā iegūtie mutvārdu vēstures avoti  - dzīvesstāsti veicina izpratni - par cilvēku, viņa uzskatiem, vērtībām un  lomu vēsturē.

Rakstu krājums “Spogulis: Latvijas mutvārdu vēsture”, ko veidoja s/o apvienotais pētnieku kolektīvs ( Rīga, 2001),  ļāva  apmācīt, iepazīstināt ar mutvārdu vēstures izmantošanas iespējām plašāku auditoriju. Visi minētie komponenti iesaistīti projekta mērķa sasniegšanai.

Projekta mērķis:

Sadarbībā ar  Latvijas Vēstures skolotāju asociāciju sagatavot metodiku skolēnu iesaistīšanai mutvārdu vēstures pētījumu praksē, apmācot skolēnus mutvārdu vēstures intervēšanā,  veicināt dialogu starp paaudzēm un dažādām etniskām pieredzēm.

Risinājums:

 Pētnieku grupas pārrunas ar Latvijas Vēstures skolotāju  asociācijas  pārstāvjiem, lai noskaidrotu mutvārdu vēstures izmantošanas iespējas skolās. Tikšanās gaitā tika apspriesti vēstures un sabiedrības mācīšanas priekšnoteikumi skolās, kuru audzēkņiem latviešu valoda nav dzimtā.
 Pētījumā iesaistāmo skolu un  skolēnu  izvēle. Konsultācijas ar etnisko kultūras biedrību pārstāvjiem, ar LU FSI projektu Sabiedrības integrācijas etniskie aspekti, ar LU Judaikas pētniecības centru, ar Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi. Iepazīšanās ar multikulturālo audzēkņu sastāvu un audzināšanas darba specifiku  Liepājas 8. vidusskolā. Liepājas 8. vidusskolas, Rīgas Ukraiņu vidusskolas izvēle projekta eksperimentālajai daļai.
 Etniski daudzveidīgās pieredzes dokumentēšana mutvārdu vēstures intervijās Liepājā. Interviju analīze un secinājumi. Atsevišķu interviju fragmentu video ieraksti.
 Konkursa  “Manu vecāku-vecvecāku dzīvesstāsts” vadlīniju sagatavošana.
Konkurss nepieciešams, lai eksperimenta dalībniekiem sniegtu skaidrāku motivāciju darba uzdevumam. Konkursa adresāts – projektā iesaistītie skolēni.
 Skolēnu grupu apmācība mutvārdu vēstures intervēšanai Liepājā un Rīgā. Vecāku un vecvecāku dzīvesstāstu audio ieraksti, iegūtā materiāla (foto un teksta) noformēšana.
 Rīgas Ukrainas vidusskolas audzēkņu projektu nedēļai sagatavotais priekšnesums ar dzīvesstāsta ieraksta demonstrējumu. Video dokumentācija.
 Konkursa “Manu vecāku-vecvecāku dzīvesstāsts” noslēgums LU FSI. Video dokumentācija.
 Konkursa rezultātā izvēlēto dzīvesstāstu fragmentu video ieraksts – divu Ukrainas skolas audzēkņu vecmāmiņu video intervijas.
 Video ierakstu rediģēšana, montāža un video kasešu sagatavošana video paraugu iekļaušanai mācību procesā (kas ir atsevišķa projekta uzdevums).
 Video ierakstu par 4 tematiem:
1. Latvijas iedzīvotāji: I latvieši
2. Latvijas iedzīvotāji: II cittautieši
3. Mutvārdu vēsture – skolās: metodika
4. Dzīvesstāstu intervijas Rīgas Ukrainas vidusskolā

Atziņas un secinājumi:

Lai gan projekta vadlīnijas bija sagatavotas, tomēr risinājums soli pa solim  noskaidrojās darba gaitā. Darba gaitā var izdalīt vairākus posmus:

 projekta darba grupas intervijas ar izglītības ekspertiem – skolotājiem, etnisko grupu pārstāvjiem, Okupācijas muzeja Izglītības nozares speciālistiem;
 projekta risinājuma (metodikas) video dokumentācija;
 pētnieciskā darba uzdevuma sniegšana Konkursa formā;
 dzīvesstāsts kā modelis interakcijā – rezultāta tapšanā iesaistīti  skolu audzēkņi no dažādām etniskām grupām, kuru vecvecāki atceras savu ieceļošanu Latvijā;
 projekta nozīmes vērtējums;
 perspektīvas;

Sākotnēji eksperimentālajai daļai bija paredzēta plašāka auditorija - piekrišanu piedalīties konkursā saņēmām arī no Ebreju skolas vēstures  skolotāja Germana Levina. Tomēr intensīvajā mācību darbā bija ļoti grūti atrast laiku dzīvesstāstu pētniecībai. Rīgas Ebreju skolas līdzdalība izpalika.

Pētnieku grupas piedāvājums Vēstures skolotāju asociācijai  no sākuma radīja gan interesi, gan neizpratni. Skolotāji redzēja iespējas saistīt dzīvesstāstu paraugus ar mācību vielu, tomēr uzsvēra didaktiskā elementa nepieciešamību. Viņi uzskatīja, ka dzīvesstāstu var izmantot precīzi izstrādātu tēmu ilustrācijai. Tikai, saskaroties ar visu piedāvāto programmu kopumā, skolotāji uztvēra savas radošās līdzdalības iespējas. Par to liecināja  Ukraiņu skolas vēstures skolotājas Ilgas Kapenieces atzinums projekta noslēgumā.

Arī Liepājas vidusskola sākumā pētnieku aicinājumam atsaucās gausi, un tikai pēc personīgas iepazīšanās, pārrunām, kuru rezultātā izstrādājām Konkursa vadlīnijas, radās atsaucība.  Kad bijām pārliecinājuši pedagogus, darbs  ar audzēkņiem grūtības nesagādāja. No iesaistīto dalībnieku loka, necentāmies izvēlēties  noteiktu etnisku pārstāvniecību – pētnieku grupai svarīgāk bija novērot, kā skolēni reaģē, kā atsaucas uzdevumam, kuros gadījumos izpilda darbu līdz galam un kuros nē, kas viņus vairāk iespaido.

Ukraiņu skola sadarbībā iesaistījās izvēles projektu nedēļā.  

Projekta dalībnieces Ilze Didrihsone, Māra Zirnīte vadīja vairākas nodarbības skolā. Kaut gan klātesošie apliecināja savu interesi, skolēnu sastāvs mainījās un iesākto līdz galam no 20 audzēkņiem veica apmēram puse. Kā liecina Konkursa rezultāti, tad tajā piedalījās 6 dalībnieces, kuru starpā tika sadalīti atzinības raksti. Noteikt vietu dalījumu šādā konkursā nebija viegli.

Liepājā intervijas veica divas skolnieces. Abas Liepājas skolnieces bija māsīcas, kaut arī vienai vecaistēvs – ukrainis, otrai – vācietis. Jāatzīst, ka Liepājas projekta dalībniecēm projekta vadītāji nevarēja sniegt tik lielu metodisku palīdzību kā Ukrainas skolai Rīgā, un tas, protams, atsaucās uz rezultātiem.

Visemocionālākais brīdis bija Konkursa noslēgumā, kad katra dalībniece raksturoja savu  interviju, novērtēja to, ko uzzinājusi, atklājusi no jauna savu tuvinieku dzīves gājumā. No Konkursa apbalvoto darbu vidus tika izvēlētas divas intervijas atkārtošanai videokameras klātbūtnē. Mutvārdu vēstures projekta vadītājs Augusts Milts pavēra plašāku skatījumu uz to, kā atsevišķa cilvēka pārdzīvojumi, dzīves uztvere saistās ar kopējo un kļūst par  jaunu atziņu avotu pētniekiem, kā  ģimenes vēstures iepazīšana iesaista sabiedrības vēsturē, liek citām acīm paraudzīties uz dzīves vidi un tām saitēm, kas saista cilvēkus.

Lielākā daļa Konkursa darbu bija uzrakstīti latviski, daļa bija krieviski un viens darbs pasniegts ukraiņu valodā. Tika pārrunāts, kāda jēga ir valodai savstarpējo saišu stiprināšanā. Konkursa dalībnieces varēja iepazīties ar LUFS institūta pētniecības virzieniem, kur nozīmīga vieta  ir arī  indivīda dzīves vērtību pētījumiem

Skolotāja Ilga Kapeniece atzina, ka nekādas teorijas nevar atsvērt iespēju pašam piedalīties un pieredzēt, kā rodas tā vēstures daļa, kuru ar savu skatījumu var papildināt katrs cilvēks. Dzīvesstāsti ne tikai ļauj labāk saprast vecākus un vecvecākus, bet arī to lomu, kāda viņu dzīvē bijusi Latvijai.

Projekta rezultāts:
• Izstrādāta metodika -  dzīvesstāstu konkursa organizēšanai skolās,
• iedibināta Ukraiņu dzīvesstāstu kolekcija Nacionālās mutvārdu vēstures krātuvē,
• sagatavotas video biogrāfijas, kuras var izmantot skolotāji, kā arī radīts pamats dzīvesstāstu kā metodes plašākai iesaistīšanai sabiedrības integrācijas procesā, kur skolas ir svarīgāks  sākuma posms.

Projekta realizāciju sekmēja arī  ASV Informācijas centra piešķirtie līdzekļi, par kuriem s/o Dzīvesstāsts varēja  iegādāties videokameru.  “Sorosa fonda – Latvija” atbalstītā  projekta sasniegtie rezultāti  sekmēs zinātniskās metodes iesaistīšanu izglītībā arī turpmāk.

PĒTĪJUMA-KONKURSA vadlīnijas skolām:

I. MANU VECĀKU/ VECVECĀKU DZĪVESSTĀSTS

Konkursa mērķis:
 Pamatot ar dzīves stāstu ikviena cilvēka vietu un lomu vēsturē.
 Atklāt savas ģimenes locekļu pārdzīvoto vēsturi atmiņās par  personīgi piedzīvotajiem notikumiem.
 Veidot personīgo attieksmi un vēstures izpratni, iekļaut  savu vecāku un vecvecāku dzīves pieredzi kopējās vēstures skatījumā
 Mācīties vērtēt savu vēsturisko laiku, savu vietu tajā un iespējas nākotnē

Lai izvēlētos, kuru ģimenes locekli intervēt:
1. pārrunāt ar ģimenes locekļiem, kura dzīvesstāsts var būt bagāts ar notikumiem – pārmaiņām, kuram bijusi plaša dzīves ģeogrāfija, kurš labprāt piekrīt stāstīt
2. Priekšroka dodama gados vecākajiem ģimenes locekļiem, lai saglabātu iespējami senākas atmiņas par notikumiem dzimtas dzīvē
3. Izvēlei par labu nāk, ja cilvēks zin un prot stāstīt  par  ģimenes etniskām tradīcijām, folkloras un cita veida prasmēm un mākām
4. Personīgā pieeja, ar kuru vieglāk raisās valodas, kurš būs atklātāks, patiesāks stāstītājs, ar kuru ir interesanti pašam intervētājam

Pētījuma - konkursa 1. kārtas  atskaites darbs

1. Intervijas apraksts – stāsts par intervijas norisi un uzzināto, izmantojot intervētā cilvēka valodas teicienus, citātus, stāsta fragmentus ( 2- 5 lpp).
2. Vēsturisko notikumu hronika salīdzinājumā ar intervētā cilvēka dzīves notikumu hroniku.
3. Ja iespējams – pielikumā  ieraksts audio kasetē vai fotogrāfiju.

N.B. ( Ievēro labi!)

Dzīvesstāstu veido notikumi, kurus stāstītājs tēlo tā, ka klausoties, jūs pats varat iejusties tajos kā dalībnieks. Sekojiet, lai stāsts būtu ne tikai dzirdams, bet arī saredzams. Abstraktu slēdzienu, secinājumu vietā – aiciniet sniegt piemērus no dzīves.

Vadot sarunu, cenšaties ierosināt stāstītāju, lai pēc tam jums nevajadzētu iejaukties tēlojumā ar starpjautājumiem. Ja rodas jautājumi vai neskaidrības, tos atzīmējiet stāstījuma gaitā un noskaidrojiet intervijas  beigās. Labs intervētājs ir kā auto vadītājs,

kurš pārredz ceļu  un stūrē vajadzīgā virzienā.

Intervijas/ Sarunas plāns

Personīgās dzīves notikumi:

I. Mūža posmi:
1.Bērnība –
a. vide, telpa, vecāki un vecvecāki, savstarpējā saskarsme, attieksmes, notikumi;
b. paradumi, tradīcijas, spējas, prasmes, dziedāšana, dejošana, rokdarbi,
c. valoda
2. Jaunība – notikumi: skolā, ārpus skolas, attiecības ģimenē, draugu loks, plašāka sabiedrība un sabiedriskā darbība
3. Mīlestība, precības – notikumi: iepazīšanās, dzīves plāni, precības, tradīcijas, notikumu vieta, valodas
4. Bērni – notikumi, darbs, ienākumi, iztika, ģimenes attiecības, bērnu audzināšana, valoda, kādas tradīcijas turpinās
5. Pusmūža galvenie notikumi
6. Vecumdienas – galvenie notikumi, pārdzīvojumi, atziņas
II. Kādi vēstures notikumi iespaidojuši dzīves gājumu un kādas par to atziņas:
2. pasaules karš, kolhozi, rūpniecība, politika
Personīgā līdzdalība politikā un kā vērtē – pionierus, komjaunatni, partiju padomju laikā.
Attieksme pret reliģiju.
III. Folklora: ticējumi, paražas, leģendas, nostāsti, dziedniecība, dziednieki, burvji,  spoku stāsti,  svētku svinēšana, godu norise  (kristības, raudzības, kāzas,  bedības-bēres).
IV. Saites ar Latviju:
1. Dzīves gājuma ģeogrāfija un dažādos dzīves gadījumos lietojamā valoda
2. Ar kādiem notikumiem saistīta iedzīvošanās Latvijā
3. Kā vērtē un pazīst latviešu dzīvi Latvijā
4. Kā tiek uzturēti ģimenes paradumi un etniskās kultūras tradīcijas
5. Kāda loma dzīvē literatūrai, mākslai – kādi gadījumi saistīti ar kultūras dzīvi Latvijā
V. Savas dzīves posmu izpratne un novērtējums – ar kādām vērtībām tos var saistīt.
VI. Attieksme pret personīgo atmiņu izmantošanu plašākā sabiedrībā – skolā, publikācijās, sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem, pievienošana Latvijas cilvēku dzīvesstāstu krātuvei: