Pieeja LU FSI sociologu un mutvārdu vēstures pētnieku izdevumiem latviešu un angļu valodā: www.issuu.com/lufsi

Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā Viedas Skultānes zinātniskajā redakcijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts : Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija "Dzīvesstāsts", 2017, 232 lpp.

Все мы дети своего времени: истории жизни русских в Латвии/ Visi esam sava laikmeta bērni: krievu dzīvesstāsti Latvijā. Sastādītājas: Māra Zirnīte, Marija Assereckova. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija "Dzīvesstāsts", 2016, 217 lpp.

Grāmatā apkopoti piecpadsmit dažādu paaudžu dzīvesstāsti, kurus vieno krievu valoda un kuros atklājas dažādas pieredzes un vērtējumi gan par pagātni, gan šodien notiekošo. Grāmata ir bilingvāla - latviešu un krievu valodā. Ilustrācijām izmantoti Māras Brašmanes foto. Zinātniskās redaktores Nadežda Pazuhina un Ieva Garda-Rozenberga. Sastādītājas: Māra Zirnīte un Marija Assereckova.

Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās 1944-1945. Sastādītāji: Māra Zirnīte un Aigars Lielbārdis. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 2015, 207 lpp.

Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts” izdotais albums "Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās 1944-1945" aicina caur fotoliecībām atgriezties 70 gadu senā pagātnē un atcerēties Otrā pasaules kara Baltijas bēgļus, izgaismojot „baltos plankumus” pagātnē.
Albumā līdzās fotogrāfijām, kas vēsta par bēgļu pirmajiem soļiem svešajā zemē, ikdienu un vietējo iedzīvotāju rūpēm, ir publicēti arī dzīvesstāstu un dienasgrāmatu fragmenti. Tās ir plašākai sabiedrībai nezināmas liecības par ļaudīm, kuri šķērsoja jūru zvejnieku laivās, lai nonāktu Gotlandē. Par šo liecību esamību ir jāpateicas Gotlandes fotogrāfam Dāvidam Holmertam, kurš ar foto kameru fiksēja notiekošo, tādējādi radot unikālu vizuālo materiālu par maz zināmām epizodēm Baltijas bēgļu drāmā.

V. Lasmanes grāmata “Pāri jūrai”, papildināta ar komentāriem, tagad pieejama interneta lasītājiem

Mutvārdu vēsture un dzīvesstāsti: vadlīnijas intervētājiem un atmiņu rakstītājiem. Sastādītāja: Māra Zirnīte un Ieva Garda-Rozenberga. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija "Dzīvesstāsts", 2014, 163 lpp.

Kā uzturēt sarunu ar dzīvesgudru cilvēku, apkopot to, ko reizi pa reizei pastāsta vecmāmuļa, vai notvert vectēva slikto domu graudu un izteicienu? Ja esat par to domājis - šī grāmata būs īstā! Tajā varat izlasīt, kā vadīt sarunu, lai tā ved dziļāk par dzīves virsējo čaulu, kā fiksēt runas veidu un vienreizējo stāstīšanas notikumu, kā virknēt atmiņas dzīvesstāstos un varbūt pašam vai pašam tās arī uzrakstīts.
Vadlīnijas sagatavojuši Nacionālās mutvārdu vēstures dzīvesstāstu krājuma veidotāji LU Filozofijas un socioloģijas insititūtā. Tās vedina iepazīt cilvēkus un dzīves vērtības, raudzīties uz vēsturi no cilvēka viedokļa, apzinoties, ka itin viss atstāj pēdas cilvēku dzīvēs, uzskatos, raksturos, rīcībā.
Grāmata domāta dažāda vecuma, dzimuma, entiskās un profesionālās piederības lasītājiem - ikviens var nest laikiem pāri savas dzimtas, tautas, dzimtenes atmiņu!

Brauns, Valdis. Sāļie vēji. Rīga, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija "Dzīvesstāsts", 2013, 124 lpp.

Sadarbībā ar autoru, foto meistaru Valdi Braunu asociācija „Dzīvesstāsts” izdod foto albumu, kas ļauj ieskatīties Latvijas zvejnieku sejās no pagājušā gadsimta 70. un 80. gadiem. Iedzīvinot aizgājušā laika mirkļus, mākslinieks ļauj iedzīvoties mūsu jūras krasta vēsturē.
Albums izdots ar Latvijas Zivju fonda, Jūrmalas Kultūras centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Arctic Paper atbalstu.

Oral History: Dialogue with Society Ed. by Ieva Garda-Rozenberga. Riga: Institute of Philosophy and Sociology, University of Latvia; Association of Latvian Oral History Researchers Life Story, 2013. 367 pp.

Rakstu krājuma uzmanības centrā izvirzīts skatījums uz mutvārdu vēsturi dialogā ar sabiedrību, tostarp aplūkota sabiedrības iesaiste pētniecības procesā - no avotu tapšanas līdz atgriezeniskai saitei ar sabiedrību, kad pētnieki dalās pētījumu rezultātos. Līdztekus krājumā skarti jautājumi arī par pētnieka ētiku, par mutvārdu vēstures metodoloģiju un pieeju aktuālu, sociālo jutīgu problēmu pētījumos, kā arī par inovatīvām publikācijām un projektiem.

Dzīvesstāsts un pašapziņa. Mutvārdu vēsture Latvijā. Zinātniskā red. Ieva Garda-Rozenberga. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija „Dzīvesstāsts”, 2012, 280 lpp.

Kolektīvā monogrāfija veltīta dzīvesstāstu un pašapziņas izpētei, parādot, cik atšķirīgi iespējams skatīt pašapziņas jēdzienu, atklājot dažādas vēsturiskās situācijas, kuru priekšplānā izvirzās pašapziņa, tai skaitā sevis apzināšanās jēga un nozīme pagātnē, tagadnē un nākotnē.
Grāmatas pirmās daļas septiņās nodaļās aplūkotas biogrāfisko naratīvu attiecības ar vēsturi, identitāti, pretrunīgo sociālo atmiņu un tās līdzāspastāvēšanas vai konfrontācijas tendencēm nākotnē. Vienlaikus uzmanība pievērsta arī kolektīvai atmiņai, vēstošai identitātei, parādot valodas un stāsta konstruktīvo līdzdalību sevis saprašanā, starpkultūru dialoga veicināšanā, nacionālās identitātes apzināšanās procesā.
Grāmatas otrajā daļā iekļauti fragmenti no 13 dzīvesstāstiem, kas kalpojuši par avotiem pirmās daļas uzrakstīšanai, sniedzot priekšstatu par cilvēka mēroga vēsturi, par stāstiem, kas veido un saskaņo kopējo Latvijas vēstures stāstu. Dzīvesstāsti parāda, kā noteikts vēstures notikums iegūst individuālu seju, kas piepildīta ar emocijām, vērtējumiem un pašapziņu. Atmiņas vēsta par bēgļu gaitām; par pretrunīgo attieksmi pret iesaukšanu Otrā pasaules karā – gan vienas, gan otras karojošās puses armijā. Dzīvesstāsti atklāj šīsdienas skatījumu uz padomju laika pieredzi, nacionālo un novadu kultūras identitāti, kas atklājas subjektīvajos vēstījumos.

Beitnere, Dagmāra. Mēs, zemnieku tauta? Pašreference latviešu kultūras paradigmā. Rīga, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012, 256 lpp.

Grāmata veltīta vienai no Latvijas sabiedrībā sastpamām referencēm - mēs, zemnieku tauta, tā ietvaros aplūkojot, kā savienojas vēsture, kultūras konteksts ar sabiedrības dalībnieku pašizpratni un pašraksturojumu, un kā cilvēki realizē savu dzīvi saistībā ar šo kultūras referenci. Pētījuma teorētisko pamatu veido Niklasa Lūmana (Niklas Luhmann) sistēmteorija, kas kombinēta ar naratīvu teorijām un sociālās aktivitātes un kultūras analīzi. Monogrāfijā tiek analizēta latviešu pašreference divos Latvijas valsts neatkarības periodos: starp diviem pasaules kariem un no 1991. gada līdz pat mūsdienām.
Grāmatā bez ievada un nobeiguma ir sešas nodaļas - pirmā veltīta pētījuma teorētiskās pieejas izklāstam un darbā izmantoto metožu aprakstam. Otrā nodaļa piedāvā pārskatu par latviešu kultūras references veidošanās vēsturi un attiecībām ar sociālo atmiņu, raksturots latviešu zemnieks un skatītas attiecībs ar modernitāti un pilsētu.

Zirnīte, Māra. Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā. Dabas aizsardzības pārvalde, 2011.

Grāmata veltīta dzīvesstāstiem, kas uzkrāti Nacionālās mutvārdu vēstures lībiešu kolekcijā. Stāstītājus vieno atmiņas par dzīvi Ziemeļkurzemes zvejniekciemos no 20. gadsimta sākuma.  Seši stāstītāji: Emīlija Rulle, Elfrīda Žagare un Irmgarde Cerbaha, Kārlis Dišlers, Alvīne Mūrniece, Paulīne Kļaviņa – katrs ar savu personības iezīmēto runas veidu. Viņi atceras bērnību, rotaļas, jokus un rūpes, mājas soli un senču mantojumu, stāsta par bēgļu gaitām divos pasaules karos un lībiešu izklīšanu pasaulē.
Vairas Strautnieces, Irēnes Junkeres, Māras Brašmanes foto uzņēmumi no gadsimtu mijas – laika, kad ierakstītas arī intervijas.
Grāmata lasāma šeit!

Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem. Rīga, LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2010, 335 lpp.

Grāmata par latviešiem Zviedrijā ir Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieku pirmais plašākais pētījums, kas veltīts ārpus Latvijas dzīvojošām latviešu kopienām. Caur atsevišķu cilvēku dzīvesstāstiem tajā skatīta gan latviskā, gan trimdinieku identitāte, gan tautas kultūras tradīcijas kā patvērums trimdā, gan intelektuālie un politiskie grupējumi, un individuālie pārdzīvojumi –  mulsums, neskaidrība. Atklājas  pašaizliedzība, nesavtība un varonība kā vienīgā izvēle un tas, cik latvieši ir dažādi. Stāsti un stāstīšana izlīdzina ceļu starp cilvēkiem, starp sabiedrības daļām un kultūrām. Tie paver ļoti nozīmīgu perspektīvu sociālajās zinātnēs un ir būtiska kultūras saikne starp latviešiem Latvijā un bijušajiem trimdiniekiem. Dzīvesstāsti palīdz izprast neseno vēsturi un stiprināt nacionālās identitātes apziņu valstī.

Oral History: Migration and Local Identities. Riga, National Oral History, Institute of Philosophy and Sociology, University of Latvia, Latvian Oral History researchers association Dzivesstasts (Life Story), 2010., Pp. 253

The focus of this book is oral history research, life-histories, and biographies through which we gained insight into the collective and individual consequences of migration. The book consists of papers by Ilze Akerberga, Baiba Bela, Inta Gale Carpenter, Ieva Garda Rozenberga, Riina Haanpää & Outi Fingerroos, Maija Hinkle, Rutt Hinrikus, Tiiu Jaago, Aivar Jürgenson, Anu Korb, Marta Kurkowska-Budzan, Amy Niang, Maruta Pranka, Anu Printsmann, Edmunds Supulis, Mara Zirnite, Arta Ankrava and Aija Lulle.

Laimonis Upmalis. Kara zēna atmiņas. Dienasgrāmata: 1944.18.VIII - 1946.13.III. Rīga, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija DZĪVESSTĀSTS, 2007., 131 lpp.

Pašās Otrā pasaules kara beigās Latvijā  vācu armijas Gaisa spēku izpalīgos mobilizē četrus tūkstošus 1927. gadā dzimušo puišu. Dienasgrāmata pavada vienu no viņiem nepilnus divus gadus, kamēr caur kara izpostīto Eiropu var atkal atgriesties Latvijā.

Jānis Buklovskis. Jūras noburtie. Tāljūras zvejas kapteiņa atmiņu stāsts. Rīga, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija DZĪVESSTĀSTS, 2007., 176 lpp.

Biogrāfiskajā atmiņu stāstā autors tēlo savu ceļu no Jūrniecības jungu skolas Vecmīlgrāvī līdz tālbraucējam kapteinim. Tas ir arī visas Latvijas zivju rūpniecības noietais ceļš no pirmajiem pēckara gadiem līdz valsts neatkarības atjaunošanai. Lasām par to, kas kādreiz tika turēts dziļi slepenībā, - latviešu jūrnieka vērojumus un piedzīvojumus gan ārzemju ostās – Kubā, Ceilonā, gan pašas PSRS galējos ziemeļos – Kamčatkā.

Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība. Latvijas mutvārdu vēsture: Spogulis. LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts, Rīga, 2007. Sastādītāja Māra Zirnīte, 358 lpp. Iespiests SIA „N.I.M.S”

Pirmoreiz latviešu valodā lasāms par mutvārdu vēstures pētījumiem igauņu, somu, ungāru, vācu antropologu, sociologu, lingvistu, folkloristu, biogrāfiju pētnieku skatījumā. Rakstu krājuma četrās nodaļās apkopotas 36 autoru publikācijas. Pārstāvēts Nacionālās mutvārdu vēstures  pētnieku veikums, Daugavpils universitātes Mutvārdu vēstures centra, Latvijas Okupācijas muzeja, Tukuma muzeja, brāļu Jurjānu un Gaujienas muzeju zinātniskie pētījumi, vairāki  raksti veltīti latviešu pētījumi ārzemēs: Austrālijā, Brazīlijā, ASV.

Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā. LZA, LU FSI, Rīga 2006. 472 lpp.  III nodaļa - Mutvārdu vēsture 20. gadsimtā personīgajā pieredzē un sociālā atmiņā. Autori: E. Šūpulis; B.Bela; M. Zirnīte; D. K. Bormane; L. Vuss - Mundeciema. 336.-384.lpp.

Letonikas programmai veltītā rakstu krājuma III. nodaļā autori - Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieki raksturo cilvēku dzīvesstāstu ietilpīgo saturu un pētniecisko nozīmi.

Mutvārdu vēstures avoti: Dzīvesstāsti – vēsturē, kultūrā, sabiedrībā. Dzīvesstāstu izlase. (sast. Māra Zirnīte, Maija Hinkle). LU FSI, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts, Rīga, 2003., 221 lpp.

Avotu krājums pētnieciskās metodes attīstīšanai.

Oral History Sources of Latvia: History, Culture and Society through Life Stories. Rīga, I PHS, UL, 2003, pp.204

Hugo Legzdiņš. Ronis - mana būdiņa un pils. Zemūdenes komandiera dzīvesstāsts. Rīga, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija DZĪVESSTĀSTS, 2002., 327 lpp.

1927. gada maijā Ronis un Spīdola bija pietauvojušies pie Daugavas granīta krasta pretī Rīgas pilij, Rīgas un visas Latvijas iedzīvotājiem par lielu brīnumu. Latvija, kurai toreiz bija tikai 8 gadi  un 7 mēneši, jau paguvusi iegādāties toreizējā vērtējumā ļoti modernas zemūdenes,– raksta Hugo Legzdiņš dzīvesstāstā, kas aptver viņa simt gadu garā mūža pieredzi.

Spogulis. Latvijas mutvārdu vēsture. Rīga, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. Nacionālās mutvārdu vēstures projekts, 2001., 294 lpp.

Pirmais mutvārdu vēstures metodikai veltīto rakstu krājums Latvijā.

Benita Plezere-Eglīte. Ar bērna acīm

Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonds un LZA FSI NMV, Rīga, 1996. (Plezere_Eglīte B. Through the Eyes of a Child (drawing of eleven-year old Nita mailed from Siberia exile to Latvia). Latvian during 50 years of ocupation Museum Foundation in co-operation with the National Oral History project, Riga, 1996.)

Vienpadsmit gadīgās meitenes zīmējumi, kas pēc 1949. gada izsūtīšanas ceļoja pa pastu no Sibīrijas uz Latviju. B. Plezeres-Eglītes  atmiņas pierakstīja un komentārus (latviešu un angļu valodā) sakārtoja Māra Zirnīte.