Nedz bij kur Latvija, nedz latvju tauta, tik Kurzemīte vien un Vidzemīte. Un latvju tautas gars.
                                                                                                       Rainis

Latvieši ir NMV pētījuma mērķis un uzdevums. Arī lībieši, tuvāko un tālāko radu un kaimiņu  tautu kopskatā.
Pēc 01.01.2008. statistikas datiem visā Latvijā ir 2 276 282 iedzīvotāju, no tiem– 1 345 100 latviešu.
Vēsturiski ar 13. gs. vācu valodā minēts nosaukums zemei: Lettland un tautai: Letten attiecībā uz Austrumlatviju, bet Rietumlatvija saukta par Kurland un iedzīvotāji par Kuren. Šāds iedalījums saglabājās līdz 16.-17.gadsimtam, kad vācu mācītāji, iepazīstot atsevišķo novadu latviešu valodu, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē kā dominējošo konstatē vienotu latviešu valodu respektīvi, tās vidusdialektam līdzīgās izloksnes.
Latviešu nācijas ceļš no tautas pirmās atmodas līdz trešajai ir nepilni 200 gadi.
Latviešu valoda attīstījās un nobrieda reizē ar tautas pašapziņu, pateicoties apzinātai kopšanai, kam dzejnieki deva garu un valodnieki piemēroja likumu.
Latvijas valstij šogad 90 gadu – pilntiesīgi to latvieši pārvaldījuši pirmoreiz: 21 gadu un tagad – 18. gadus.
90 gadi ir cilvēku atmiņām aizsniedzams laiks.
Pētnieku ekspedīcijas mērojušas simtiem kilometrus Latvijas novados un tūkstošiem kilometrus pasaulē, lai dzirdētu vecākās paaudzes dzīvesstāstus.
Latvijas un pasaules kartē iezīmēta Nacionālās mutvārdu vēstures cilvēkarhīvā sakopoto dzīvesstāstu ģeogrāfija. Tuvāk tā saturu iepazīt var arī Cilvēkmuzeja un E-grāmatas lappusēs.