Sofija Dravniece, NMV 81

Sofija Dravniece dzimusi 1895. gadā Dundagā 3 bērnu ģimenē. Viņas tēvs rentēja māju un veda savu saimniecību. Sofija pēc mācībām vietējā skolā 1913. gadā uzsāka mācības Rīgā, kur arī piedzīvoja Pirmā pasaules kara sākumu. 1915. gadā viņa skolu pabeidza un kopā ar vecākiem pameta Kurzemi, lai bēgtu no karadarbības. Sofija viena pati nonāca Pēterburgā, kur dzīvoja pie radiniekiem un strādāja dažādus kantora darbus. Šajā laikā Krievijā apstākļi bija ļoti grūti, ko pilnā mērā izbaudīja arī Sofija. 1918. gada beigās Sofija pameta Pēterburgu, lai strādātu lauku skolā. Beidzot, 1919. gadā, viņa pēc gara ceļa cauri Pleskavai un Rīgai, kura tobrīd piedzīvo Bermonta uzbrukumu, atgriezās tēva mājās Dundagā.

Latvijas brīvvalsts laikā Sofija strādāja par skolotāju Dundagas skolā, ko turpināja darīt arī Otrā pasaules kara laikā un pēc kara. Tomēr par spīti tam, ka Sofija bija deputāte ciema padomē, 1949. gadā viņa tika izsūtīta uz Omskas apgabalu, no kurienes atgriezās pēc 8 gadiem.

1. stāsta fragments vēsta par Sofijas bērnību, kas norisinājās laikā, kad Latvija vēl bija iekļauta cariskās Krievijas sastāvā. Fragmentā labi parādīta lauku saimniecības dzīve un darbi. Interesenti atspoguļotas šī laika svētku svinēšanas un citas tradīcijas, tāpat tiek runāts par bērnu izglītošanu un skolas gaitām.

2. fragmentā atspoguļots Sofijas piedzīvotais Pirmā pasaules kara gados. Šis laiks Sofijai paiet nemitīgā ceļošanā – vispirms no Rīgas uz tēva mājām Dundagā, pēc tam caur Rīgu uz Pēterburgu, kur tika sagaidītas kara beigas. Tomēr Sofijas galīgā atgriešanās tēva mājās prasīja vēl daudz laika un pūļu.