Laima Liedaga - NMV 95.

Laima Liedaga, dzimusi 1921. gadā Talsos, tur kopā ar māti pavadījusi bērnību un divus gadus gājusi skolā. Taču tad māte, labu gribēdama, sūta Laimu dzīvot pie savas māsas Kuldīgā, kur viņa iet ģimnāzijā. Laima ļoti pārdzīvo atšķirtību no mātes, kura darba dēļ nevar pārcelties uz Kuldīgu. Viņas atsvešinās.

Vidusskolas pēdējā klasē, 1941. gadā, Laima saderinās ar 6. Rīgas kājnieku pulka karavīru, kurš tūlīt pēc kāzām tiek atsaukts dienestā un kopš tā laika viņi vairs nav tikušies.

Vācu laikā Laima sāka studijas Sarkanā Krusta māsu skolā Rīgā, divos gados to pabeidz, 1944. gada pavasarī tiek nosūtīta uz bērnu veselības kopšanas punktu Aizupē, Kurzemē. Kad vasarā Kurzemei tuvojās padomju karaspēks, Laima nolemj bēgt. Ar draudzenes palīdzību dabū izceļošanas zīmes uz Vāciju un dodas uz Ventspili gaidīt kuģi. Uz paredzētā kuģa viņas tomēr netiek, tāpēc izlemj doties uz Zviedriju. Kad arī tas neizdodas, Laima pievienojas 19. divīzijai, vadot sanitāro punktu. Kopā ar 19. divīziju Kabilē piedzīvo kapitulāciju. Pēc tam atgriežas Kuldīgā.

1. fragmentā Laima apraksta savu ģimeni un bērnību, kuras viena – laimīgākā – daļa tika pavadīta Talsos kopā ar māti, otra pagāja Kuldīgā, mācoties ģimnāzijā un dzīvojot pie tantes.

2. fragmentā vēstīts par saderināšanos 1941. gadā ar Latvijas armijas karavīru, kurš tolaik jau atrodas padomju militārā pakļautībā. Viņi tiek izšķirti. Tālāk fragmentā stāstīts par Sarkanā Krusta skolu Rīgā, darbu bērnu veselības kopšanas punktā Aizupē, mēģinājumiem izceļot no Latvijas. Vispiepildītākais dzīves posms ir sanitāres darba laiks 19. divīzijā Kurzemē, kur viņa ir līdz kapitulācijai.