Edgars Aizstrauts, NMV 2632

Edgars Aizstrauts dzimis 1918. gadā Ņižnijnovgorodā. Audzis, blēņas darījis un pamatskolā mācījies Slokā. No bērnības saistīts ar Slokas ugunsdzēsības biedrību, kurā tēvs bijis ievēlēts mantzinis. Iesākto izglītošanos: Rīgas Amatniecības skolā, Pilsētas Tehnikumā Gaiziņa ielā, Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē līdz 3. kursam – pārtrauc karš. Vislabāk savu biogrāfiju un reizē uz jokiem nasko dabu raksturo pats: „Esmu dienējis daudzās armijās: kad 40. gadā ienāca krievi, biju iesaukts aktīvajā kara dienestā, tad tikām pārveidoti par 24. korpusu. Mūs šad tad aicināja uzstāties operā par statistiem. Esmu piedalījies „Klusajā Donā”, kur staigā un dzied sarkanarmieši, tad vēl ēģiptiešu armijā Verdi „Aīdā”. Sākās karš, paliku Latvijā, iesauca vācu armijā Latviešu leģiona 19. divīzijā, biju arī Kureļa armijā. Kopā iznāk vai piecas armijas...”

No gūstekņu nometnes Jelgavā 1946. gada Jāņos nosūtīts aiz Polārā loka Vorkutā. Pēc diviem gadiem atgriezies Latvijā, turpina studijas, iegūst elektroinženiera specialitāti un strādā par vadītāju Latvenergo augstsprieguma laboratorijā. Pats atgādina, ka pabeidzis trīsgadīgo Marksisma- ļeņinisma universitāti un Salavecīšu kursus, pēc tam 15 Jaungadus kopā ar  Sniegbaltīti – aktrisi Antu Krūmiņu apdāvinājis bērnus.  Padomju laikā rakstījis zinātniski tehniskas publikācijas, vēlāk brīvajā presē (avīzē „Jūrmala”) – humoristiskas atmiņas par pirmskara Sloku un nebēdnībām aiz Polārā loka. Pēc kara vecāki izsūtīti uz Baškīriju. Kā jaunībā, tā joprojām – apveltīts ar humora izjūtu, kas viņam ļauj pat traģiskos notikumos redzēt komisko pusi.

Atmiņas par kara gaitām sākas 1944. gada vasaras vidū, kad pēc īsām apmācībām Jaunpiebalgā jauniesauktie piedalās „frontes iztaisnošanā” un kājām caur Rīgu nosoļo līdz Kurzemei.

Otrā atmiņu aina atklāj Edgara Aizstrauta  līdzdalību leģendām apvīto kurelieši beigu cēlienā.