Rasma Sproģe, NMV 1864

Rasma Sproģe dzimusi 1924. gadā 21. septembrī. Rasmas vectēvs tika nošauts kā viens 1905. gada revolūcijas vadītājiem Kuldīgā. Savukārt Rasmas tēvs piedalījās Brīvības cīņās un pēc Latvijas nodibināšanas saņēma jaunsaimniecību Basu pagastā. Ģimenē piedzima 5 bērni, kuri visi jau no agras bērnības piedalījās saimniecības darbos – tai skaitā Rasma.

Kara laikā Rasmas ģimene turpināja saimniekot savā saimniecībā, bet pēc kara tika apcietināti Rasmas tēvs un brālis, kurš bija iesaukts leģionā. Abi tika izsūtīti uz Tālajiem Austrumiem. Tēvs atgriezās pēc gada, brālis pēc 2 gadiem. Pati Rasma 1944. gadā pabeidza mācības Kuldīgas ģimnāzijā un pēc kara sāk strādāt Basu skolā, taču 1948. gadā arī viņa tiek apcietināta, jo viņas vecākā māsa bija palīdzējusi meža brāļiem. 1949. gada pavasarī Rasma tāpat kā visa viņas ģimene tika izsūtīta. Rasma nonāca Vorkutā, pēc tam Baškīrijā. 1955. gadā viņa varēja atgriezties Latvijā, kur strādāja kā skolotāja.

1. stāsta fragments īsi vēsta par Rasmas vectēva, 1905. gada aktīvista, nošaušanu, kā arī par viņas tēvs, padsmitnieka, darbu Liepājas ostā, no kurienes viņš cerēja nokļūt Amerikā.

2. fragments vēsta par Rasmas ģimeni un bērnību, kas pagājusi viņas tēva jaunsaimniecībā. Parādās Latvijas brīvvalsts laikam tipiskā saimniekošana un lauku bērnu ganu gaitas, ko Rasma atceras nevis kā saistītu ar smagu darbu, bet ar rotaļām.

3. fragmentā īsi raksturots, kā tika uztverta padomju varas ienākšana Latvijā 1940. gadā, kādas sekas tā atstāja uz lauksaimniecību un kādas izmaiņas bija vērojamas skolās.

4. fragmentā ļoti izteiksmīgi parādās pozitīvā gaisotne, kādā notika vācu spēku ienākšana Latvijā 1941. gadā, un arī tas, kā drīz vien šī gaisotne mainās.