Elizars Rabinovičs, NMV 803

Elizars Rabinovičs dzimis 1898. gada 24. decembrī Jelgavā ebreju ģimenē. Elizars mācījās ebreju skolā, bet pēc tam gribēja iestāties komercskolā. Tomēr viņa mācības izjauca Pirmais pasaules karš, kad ebreji tika evakuēti uz Krieviju, Tambovas apgabalu. Tur Elizars apguva profesiju un strādāja par grāmatvedi līdz 1922. gadam, kad kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā. Valodas dēļ viņš vairs nevarēja strādāt par grāmatvedi, tāpēc sāka strādāt veikalā. Vēlāk Elizars apprecējās un pats atvēra savu veikalu, kur strādāja vēl pēc krievu ienākšanas 1940. gadā. Kad Latvijai tuvojās vācieši, ebreji baidījās par savu drošību, tāpēc Elizars kopā ar ģimeni izlēma bēgt. Viņa cerēja nonākt Rīgā, taču vilciens aizveda viņus uz Krieviju, Kirovas apgabalu. 1941. gada nogalē Elizaru mobilizēja Sarkanajā armijā, pirmās cīņas viņš pieredzēja pie Maskavas 1941. gada decembrī. Armijā Elizars bija līdz pat kara pēdējai dienai.

Pēc kara arī Elizara ģimene atgriezās Latvijā. Turpmāk viņi dzīvoja Rīgā un Elizars strādāja par prečzini. 1991. gadā viņš pameta Latviju un pārcēlās uz dzīvi pie bērniem ASV, kur arī mira 2002. gadā, 103 gadu vecumā.

1. stāsta fragments vēsta par ebreju dzīvi Jelgavā cara laikā, īsi ieskicēti 1905. gada notikumi, kā arī ebreju evakuācija uz Krieviju Pirmā pasaules kara laikā.

2. fragments vēsta par to, kā Jelgavā tika piedzīvota krievu armijas ienākšana Latvijā 1940. gadā. Ļoti interesanti parādītas savstarpējās attiecības starp latviešiem un ebrejiem – latvieši vainoja ebrejus krievu ienākšanā, ebreji savukārt baidījās no vāciešu ienākšanas. Pēc tam atspoguļota Elizara ģimenes evakuācija uz Krieviju un viņa paša mobilizācija un kara gaitas Sarkanās armijas sastāvā.