Valērija Sieceniece, NMV 75

Valērija Sieceniece dzimusi 1905. gadā Valkā. Viņas tēvs bija karavīrs un sakarā arī viņa darbu ģimene Pirmā pasaules kara pēdējos gados ģimene dzīvoja Tērbatā. Kad sākās Latvijas brīvības cīņas, viņas tēvs aktīvi iesaistījās Ziemeļu armijas (Ziemeļlatvijas brigādes) dibināšanā. Sekojot armijai, Valērijas ģimene pārcēlās uz Valmieru un pēc tam uz Rīgu, kur tika piedzīvots Bermonta uzbrukums.

Latvijas brīvvalsts laikā Valērija dzīvoja Rīgā, ieguva ekonomistes izglītību. 1928. gadā viņa bija Latvijas Akadēmiski Izglītoto Sieviešu Apvienības dibinātāju vidū. Valērija apprecējās, viņas vīrs bija kooperators.

1941. gada 14. jūnijā Valērija un viņas vīrs tika izsūtīti no Rīgas, viņas vecāki no savām lauku mājām Babītē. Vīru pēdējo reizi viņa redzēta stacijā pirms izbraukšanas no Latvijas, savukārt māti satika Sibīrijā un kopā ar viņu pavadīja izsūtījuma laiku.

1. fragments vēsta par brīvības cīņu periodu, kad Valērija ar māti seko Ziemeļlatvijas brigādei uz Rīgu. Valērijas tēvs bija brigādes intendants un viņam tika piešķirts dzīvoklis, kur ģimene apmetās uz dzīvi. Stāstīts arī par Bermonta uzbrukumu Rīgai, kas saistījās ar lielu uztraukumu Valērijas ģimenei. Fragmenta noslēgumā īsi pastāstīts par viņas tēva likteni – viņš mira padomju cietumā.

2. fragmentā vēstīts par to, kādas izmaiņas Valērijas un viņas vīra dzīvē nesa padomju okupācija 1940. gadā, kas beidzās ar viņu izsūtīšanu 1941. gada 14. jūnijā.