Beinarts Meiss, NMV 1003

Beinarts Meiss dzimis 1922. gadā Viesītē, kurpnieka ģimenē. Viesītē pagāja Meisa bērnība un jaunība līdz pat Otrajam pasaules karam. Beinarts gāja latviešu skolā, taču katru sestdienu ģimene gāja uz Sinagogu un kopumā ebreji esot bijuši ļoti dievticīgi. Pats Beinarts gan tāds neesot bijis.

Sākoties krievu okupācijas laikam, Beinarta tēvam bija jālikvidē sava kurpnieka darbnīca un jāstājas kooperatīvā. Kad Viesītei tuvojās vācieši, Beinarta ģimene nolēma bēgt un devās ceļā ar vilcienu līdz Krustpilij, pēc tam viņi ar kājām šķērsoja Krievijas robežu un nokļuva Opočkā. No turienes ar lopu vagoniem viņi tika aizvesti vispirms uz Ļeņingradu, pēc tam uz nometinājuma cietu Maikarā, kur Beinarts ar tēvu sāka strādāt koksa fabrikā, līdz Beinarts tika mobilizēts strādnieku bataljonā un aizvests darbos uz Lisvu, kur sabija 7 gadus. 1947. gadā viņš tika atbrīvots un atgriezās Latvijā 25 gadu vecumā.

1948. gadā Beinarts apprecējās ar latvieti, pret ko ļoti iebilda ebreju sabiedrība. Padomju Latvijā Beinarts 17 gadus nostrādāja „Rīgas apģērba” šūšanas fabrikā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Beinarts nav iesaistījies nekādās ebreju kopienās.

1. fragmentā stāstīts par starpkaru periodu – Beinarta bērnību un jaunību, ko viņš pavadīja Viesītē, par viņa skolas gaitām, par Viesītes ebreju kopienu un par attiecībām starp ebrejiem un latviešiem.

2. fragmentā stāstīts par Beinarta piedzīvoto Otrā pasaules kara laikā – viņa ģimenes bēgšanu no Viesītes, darbu Sibīrijas sādžā un 7 gadus ilgušo darbu strādnieku bataljonā Lisvā.