Valija Ruņģe, NMV 755

Valija Ruņģe dzimusi 1920. gadā amatnieku ģimenē. Neparasti agri,5 gadu vecumā, pateicoties mātes pūlēm, viņa sāka skolas gaitas 2. Rīgas pamatskolā, vēlāk tās turpināja 1. Valsts ģimnāzijā, pēc kuras pabeigšanas viegli iestājās Latvijas Universitātes medicīnas fakultātē, lai kļūtu par ārsti.

Otrā pasaules kara laikā viņa turpināja studijas un strādāja praksē Krimuldas sanatorijā. Gan universitātē, gan sanatorijā viņa izjuta abu okupāciju ietekmi uz cilvēkiem un to attiecībām.  1943. gada februārī paātrinātā veidā beidzās studijas un Valija tika nosūtīta darbā uz Rencēnu pagastu Vidzemē. No turienes arī Valija kopā ar māti devās bēgļu gaitās uz Vāciju kopā ar grupu valmieriešu. Vācijā viņi apmetās kādā ciemā, kur viņus savās mājās izmitināja vācieši. Pēc kapitulācijas visi latvieši pārcēlās uz DP nometnēm – vispirms Ķīles, pēc tam Eitīnas. 1948. gadā Valija apprecējās, tad arī viņas māte atgriezās Latvijā, lai koptu slimo tēvu.

Pēc nometnēm Valija ar vīru izbrauca uz Ameriku, kur arī risinājās viņas turpmākā dzīve, audzinot 3 bērnus, aktīvi darbojoties latviešu sabiedrībā un darbojoties literatūras laukā.

1. fragmentā stāstīts par Valijas vecākiem un bērnību. Lielākais uzsvars likts uz skolas un studiju gaitām, līdz ar to šeit gūstams priekšstats par Latvijas brīvvalsts laika izglītības sistēmu.

2. fragmentā stāstīts par Valijas pieredzi krievu un vācu okupācijas laikā, kad viņa turpināja studijas, strādāja praksi Krimuldas sanatorijā un strādāja kā ārste Rencēnu pagastā. Spilgti attēlotas emocijas, ar kādām studenti un Valijas darba biedri uzņēma abas okupācijas. Tālāk spilgti attēlota sadzīve vācu ciematā, kur Valija un viņas māte kopā ar citiem latviešiem dzīvoja pēc Latvijas atstāšanas, pirms kara beigām.