Pēteris Čačka, NMV 1384

Pēteris Čačka dzimis 1923. gadā Rēzeknes rajona Dricēnu pagastā 8 bērnu ģimenē kā vecākais dēls. Viņa tēvam piederēja jaunsaimniecība, kuras darbs agri tika iesaistīti arī bērni, tāpēc Pētera bērnība saistīta ar ganu gaitām. Pēterim mācoties 5. klasē, viņš saprata, ka noteikti beigs pamatskolu un arī ģimnāziju. Tā dēļ viņam bija domstarpības ar tēvu, kurš uzskatīja, ka dēlam ir jāsāk strādāt. Pēteris palika pie sava, tēvu pārliecināja un turpināja mācības ģimnāzijā, tomēr ģimnāziju pabeigt viņam neizdevās, jo ģimnāzijas pēdējā gadā,1943. gada martā viņu iesauca leģionā. Pēc gada ilgā dienesta, 1944. gada martā viņš dezertēja un slēpās pie dienesta biedra ģimenes Vaiņodē, kur sagaidīja Sarkanās armijas ienākšanu, kurā tūlīt arī tika iesaukts. Sarkanajā armijā Pēteris tika norīkots par pulka izlūku un drīz vien tika iesaistīts kaujās pie Džūkstes, kur cīnījās pret leģionāriem. Tālāk sekoja kaujas Kurzemes katlā, līdz Pēteris tika ievainots un nosūtīts ārstēties uz Ļeņingradu, kur sagaidīja kapitulāciju.

Pēteris uzskata, ka Sarkanajā armijā latvieši tāpat cīnījās par Latviju, kā leģionā.

Pēc kara un dienesta beigām Pēteris studēja Latvijas Universitātē un pēc tam strādāja kā vidusskolas vēstures skolotājs.

1. fragmentā stāstīts par Pētera agrajām ganu gaitām, par Latgales tradīcijām (iesvētīšanu pieaugušo kārtā), par Pētera attiecībām ar reliģiju un vēlmi izglītoties, kas nesakrita ar viņa tēva gribu. Parādās spilgtas sadzīviskas epizodes.

2. fragmentā atspoguļotas Pētera 1 gadu ilgās leģionāra gaitas un tai sekojošā dezertēšana.

3. fragmentā spilgti raksturota Pētera izlūka darbība Sarkanajā armijā, konfrontācija ar leģionāriem, ievainošana. Ļoti labi raksturota to latviešu, kas tika iesaukti Sarkanajā armijā, izjūtas, ko Pēteris raksturo ar vārdiem „Nacionālā ideja par Latviju bija palikusi svēta no bērnības”.

4. fragments sākas ar epizodēm no Pētera īsās darbības LPSR Iekšlietu ministrijā, no kuras viņš tika atbrīvots pēc tam, kad viņa brālis, kareivis, tika notiesāts uz 8 gadiem par zvēresta laušanu. Pēc tam seko epizodes par 1949. gada 25. marta izvešanu, iestāšanos partijā un visbeidzot - par dalību Atmodas laika mītiņos un barikādēs.